Esot divi veidi, kā norisinās politiskais tirgus aizklātajās vēlēšanās par Latvijas Valsts prezidentu – vienā dominē kandidātu virzīšana apmaiņā pret balsīm, otrā pret naudu. Ja skata pēdējo variantu, tad jo vairāk – labāk nevienam nezināt, kā vēlēšanas notiek. Tā pati Saskaņa, kas tagad «gudri» klusē par to, vai būtu nepieciešamas atklātas vēlēšanas, patiesībā vienmēr esot bijusi pret šādu priekšlikumu, jo tā ir iespēja veidot politisko tirgu – savas partijas balsis pārdot, kas arī ir ticis darīts. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) «spītējas» par atklātajām vēlēšanām daļēji tāpēc, ka ir galvenā «komunistiskā mantojuma» glabātāja – šādos jautājumos šis partijas «mantojums» arī visvairāk izpaužas, savos novērojumos par prezidenta vēlēšanām intervijā BNN dalās bijušais, septītais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Atklātas prezidenta vēlēšanas – veids, kā izbeigt tirgošanos par prezidenta balsīm
«Es samērā labi zinu, kā ir ievēlēti visi prezidenti – ieskaitot mani pašu,» saka bijušais prezidents.
Pēc Zatlera domām, Latvijas prezidents Saeimā būtu jāievēl atklātās vēlēšanās. «Mums mēģina iezīmēt drūmas ainas, ka, vēlot atklāti, draud politiskā ietekmēšana, neizlēmība, taču nekas tāds nenotiktu. Tieši pretēji – atklātas vēlēšanas būtu sabiedrībai skaidrākas.» Viņš uzsver, ka atklātas vēlēšanas Latvijā nozīmētu arī politiskās tirgošanās ēras beigas. Turklāt, pēc eksprezidenta domām, šī ideja Latvijā ir teju jau nobriedusi un pavisam drīz īstenosies.
Komentējot to, ko reiz teicis astotais Latvijas prezidents Andris Bērziņš, ka atklātas vēlēšanas ir nepieciešamas tām politiskajām partijām, kas neuzticas saviem partijas biedriem, Zatlers šādu izteikumu sauc par spekulāciju. «Tajā brīdī, kad ir atklātas vēlēšanas, ir jāpasaka kāpēc par un kāpēc pret. Tad arī iekšējā diskusija partijās, tajā pašā ZZS, būs daudz pamatīgāka. Kāpēc? Tāpēc, ka nepieciešami argumenti. Tu nevari vienkārši trīs cilvēku sarunā pārējiem lūgt – uzticieties mums, tas ir pareizākais lēmums.»
«Es ļoti cerēju, ka pēc iepriekšējām vēlēšanām visi būs sapratuši, ka eksistē viltus premjera kandidāti, kuri nekad nebūs premjeri»
Kāpēc Latvijā joprojām nav atklātas vēlēšanas un kāpēc ZZS «spītējas», lai tās tādas nebūtu, Zatlers norāda: «Ir jāsaprot, ka ZZS ir būvēta uz komunistiskās partijas bāzes un līdz šai dienai tā ir izveidota kā viena lauku komunistu partija – šī veida domāšana ir «atnākusi» līdz šai dienai, jo arī ļoti daudzi līderi ir bijušie komunisti.» Viņš uzsver, ka tad, kad vienā partijā valda diktatūra, domāšana ir pavisam citāda nekā daudzpartiju demokrātijā. Zatlers atgādina publicētos datus par to, cik Saeimā katrā partijā ir bijušo komunistu. «Pārsvarā viņi visi ir vienā partijā. Tā ka īstenībā mums būtu jāsaka – mums ir darīšana ar lauku komunistu partiju, kura ir ļoti vāja arī galvaspilsētā.»
Tāpat Zatleram šķiet nepieņemams Ušakova paziņojums nekādā ziņā nekandidēt un nepiedalīties Saeimas vēlēšanās. «Kas tas tāds? Faktiski partijas līderis paziņo, ka partija negrib būt valdībā. Viņš pauž, ka negrib piedalīties politiskā procesā, jo viņš ir aizņemts, kā pats saka, šeit, Rīgā, ar saimnieciskiem darījumiem. Par ko tad ir runa – kāda var būt uzticēšanās šai partijai?»
«Politiskās aprindās visu laiku tiek runāts, ka partijas līderim ir jābūt premjera kandidātam, visiem jāpiedalās. Arī Krišjānim Kariņam vajadzēja nolikt savu Eiropas Parlamenta mandātu un teikt – es gribu būt premjera kandidāts, es iesaistos cīņā, un cīņa notiek šeit –, nevis likt domāt, ka viņš Briselē pasēdēs par lielu naudu, bet, ja pēkšņi kļūs par premjeru, tad atnāks,» komentē Zatlers.
«Es ļoti cerēju, ka pēc iepriekšējām vēlēšanām visi būs sapratuši, ka daudzi ir viltus premjera kandidāti, kuri nekad nebūs premjeri. Tomēr atkal visi mācās no «Lembergiem» – var stāvēt malā, jo Saeimā nekur nav sasmērējies, nekad nav uzņēmies atbildību, nekad nav bijis centrālajā valdībā, viņš ir taisījis naudu Ventspilī, un tas arī viss. Visi grib nokopēt to pašu, uzskatot to par veiksmes stāstu. Vai tas ir veiksmes stāsts nākotnei? Noteikti nē.»
Runājot par Saskaņas izvirzīto prezidenta amata kandidātu Pēteri Sproģi, Zatlers uzskata, ka Latvijā nevar iet par prezidentu cilvēks, kurš nav gatavs «kauties». «Ja tu neesi gatavs «melnam PR», ja tu neesi gatavs nežēlīgiem, netaisnīgiem uzbrukumiem, tas nozīmē, ka neesi tik spēcīgs, lai ieņemtu šo amatu. Tev jābūt spēcīgam, jāprot to visu izturēt. Nav nevienam jāpārmet, ka viņš nav spēcīgs, bet, ja reiz tu esi izlēmis, ir jābūt gatavam uz visu.»
Zatlers atzīmē, ka Saskaņa bija ļoti savtīga, izvirzot Sproģi prezidenta amatam. «Viņiem bija vajadzīgs kāds spēcīgs kandidāts, bet vai garīdzniekiem jāiet politikā? Tas ir ļoti nopietns jautājums, jo ar reliģijas lietām Latvijā viss ir kārtībā. Visas reliģijas brīvi praktizē, nestrīdas savā starpā, saņem no valsts atbalstu, ja vajadzīgs. Te ir ļoti saprātīga sadzīvošanās starp valsti un baznīcu. Šajā gadījumā iet politikā – kāpēc? Kādu mērķi tu sev esi izvirzījis?»
«Mācītāji tomēr kopj mūsu dvēseles, bet mācītāji mūs neved «kaujā»,» tā politisko situāciju komentē Zatlers.
Tautas vēlēts prezidents – politiķu sauklis, lai izpatiktu sabiedrībai
Jāatzīmē, ka temats par tautas vēlētu prezidentu Latvijā ik pa brīdim piedzīvo savu renesansi. Arī pašreizējais Latvijas prezidents Raimonds Vējonis ir nācis ar piedāvājumu, ka 2019.gadā par nākamo prezidentu ir jālemj tautai. Tikmēr Zatlers norāda: «Nav brīnums, ka ar tādu priekšlikumu klajā nāk pats prezidents, jo prezidentam vienmēr ir salīdzinoši augsts popularitātes reitings, kaut vai sava statusa dēļ. Prezidents vienmēr cilvēka acīs ir pēdējā instance, pie kuras vērsties.» Viņš uzsver, ka šis temats, bieži ir aktuāls tieši pirms vēlēšanām, to izmantojot kā vēlēšanu saukli vai vismaz kā žestu – demonstrēt vēlmi īpaši izpatikt tautai.
«Es domāju, ka, protams, tauta var ievēlēt prezidentu bez problēmām un nekas slikts no tā nebūtu. Tautas lēmums ir tautas lēmums. Tiem, kas saka, ka tauta nav saprātīga, es parasti saku, ka tauta ir. Bet tādā gadījumā tas vairs nav politisks kompromiss, tā ir asa politiskā cīņa. Vai tas mums ir vajadzīgs? Pēdējā laikā pieredzētā Krievijas iejaukšanās citu valstu vēlēšanās vēsta arī par to, ka iejaukties publiskās vēlēšanās, vēlot vienu personu, ir daudz vieglāk, nekā izdarīt spiedienu uz 100 deputātiem, kas ievēl par savu prezidentu vienu kompromisu personu.»
Runājot par to, ka pēdējie divi Latvijas prezidenti ir cieši saistīti ar ZSS, Zatlers atgādina, ka pārējie politiskie spēki ļāva šos prezidentu iecelšanu. «Politiskais kompromiss bija tāds, ka acīmredzot pārējiem politiskajiem spēkiem nebija izejas. Pēdējās vēlēšanās visiem patika cits prezidenta kandidāts – Egila Levita kungs. Redziet, patikt un būt ļoti piemērotam prezidenta postenim nenozīmē, ka jums ir balsis. Par šīm balsīm politiskiem spēkiem ir jācīnās. Ja politiskie spēki nāk ārā, tā kā Nacionālā apvienība, un saka: «Mums vislabākais kandidāts,» – ar to nepietiek. Nacionālajai apvienībai bija jāiet un jāpārliecina pārējie politiskie spēki, ka šis ir labākais kompromisa kandidāts un labākais kandidāts valstij. Šis process notiek vienmēr, bet pēdējās reizes, es pat varbūt teikšu pēdējās abas reizes, tas nebija tāds pārāk intensīvs. Līdz ar to balsis izkārtojās kāda cita faktora dēļ, nevis tāpēc, ka ikviena partija cīnījās par savu kandidātu.»
Valodas ir – must be
Pēc Zatlera domām, no obligātam prasībām, lai kandidāts varētu kļūt par Latvijas prezidentu, noteikti ir viņa valodas zināšanas. Kā eksprezidents saka: «Valodas ir – must be (obligātas – no angļu val.).» «Viņam ir jāprot komunicēt bez tulka klātbūtnes un pārrunāt svarīgus jautājumus arī «aci pret aci», citādi prezidenta ietekme ir ievērojami mazāka.» Tāpat kā obligātu prasību viņš min vēstures zināšanas. «Valodu var viegli pārbaudīt, vēsturi – iemācīties.»
«Pārējo nosaka prezidenta kandidāta iepriekšēja dzīve – kāda ir viņa dzīves pieredze, izglītība. Ir jāvērtē cilvēks nevis kaut kādi punktiņi un IQ. Ir jāvērtē, kāda ir viņa dzīves pieredze – līdz četrdesmit gadiem tā dzīves pieredze jau kaut kāda ir. Tas ietekmēs to, kādu mēs – tauta – redzēsim savu prezidentu.»
Uz jautājumu, kāpēc tad Latvijā izvirza prezidentus, kuriem angļu valodas zināšanas ir zemā līmeni un kuri nespēj reprezentēt tādējādi valsti, Zatlers norāda: «Es neizteikšos par spēju reprezentēt valsti starptautiski, visi prezidenti to ir darījuši ar savām iespējam un pēc labākās sirdsapziņas. Savukārt par tiem, kas izvirza, viņi vērtē tikai vienu – cik viņš ir noderīgs iekšpolitiski. Ja mēs runājam par ZZS – tā ir tipiska, ļoti piesardzīga partija, kas nekad neizvirza mērķus, viņu vienīgais mērķis ir saglabāties. Viņi vienmēr saka: «Ziniet, varbūt par šo padomāsim. Ziniet, šo noteikti nedrīkst darīt, tas izdarīs slikti kādai ļaužu grupai.» Par ārpolitiku viņi vispār neko nezina.»
«Kad eksprezidentam Andrim Bērziņam nedeva atbalstu otrajam prezidenta termiņam, es sapratu, ka tie politiskie spēki, kas izvirzīja savu prezidentu, cenšas panāk, lai viņam būtu tikai viens termiņš, jo Vairas Vīķes-Freibergas otrais, veiksmīgais termiņš viņiem lika sabīties,» atzīmē Zatlers.
Eksprezidents uzskata, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem, vērtējot nākamo Valsts prezidentu ir tas, cik spēcīgs viņš var būt ārpolitikā. «Tur nav miera laiku. Tur visu laiku ir cīņa par savu ietekmi, par savu atpazīstamību, par Latvijas interešu ievērošanu. Šeit prezidents ir viens no galvenajiem spēlētājiem. Ārlietu ministrs ir pats galvenais spēlētājs, bet prezidents ir otrs.» Zatlers atzīmē, ka prezidents pauž vienu, skaidru Latvijas nostāju ārpolitikā. «Viņam ir jābūt ļoti aktīvam ārpolitikā un, jo mazāk ir darbu šeit, mājās, jo vairāk ir jābūt aktīvam tur.»
«Prezidentam ir jāspēj atbildēt uz visiem jautājumiem – arī nepatīkamajiem, kas «iedzen grīdā». Viņam ir jāspēj no tās grīdas pacelties, un tikai tad cilvēki viņu cienīs»
Zatlers uzskata, tautas mīlēts un atbalstīts prezidents vienmēr būs politiķis, ar kuru pārējie politiķi rēķināsies. «Ir jāsaprot, ka ar tautas mīlestību vien ir par maz. Tāpat tautai ir jāsaprot, ka par prezidentu nesagatavo nevienā universitātē, par prezidentu top faktiski pirmajā prezidentūras gadā, kad ir ļoti daudz jāmācās, jo jābūt ļoti vispusīgam. Tāpat Valsts prezidentam ir jāmāk pieņemt sev padomniekus un šo padomnieku kancelejas komandu.
«Ir svarīgi, ka prezidents var un māk uzklausīt visu partiju viedokļus, ir jāmēģina ar tām pēc iespējas biežāk tikties. Visi politiskie līderi vienmēr var uzrunāt prezidentu. Līdz ar to, ja vēlamies līdzsvarotu ietekmi, prezidentam jātiekas ar visām partijām.»
«Prezidentam ir jāspēj atbildēt uz visiem jautājumiem – arī nepatīkamajiem, kas «iedzen grīdā». Viņam ir jāspēj no tās grīdas pacelties, un tikai tad cilvēki viņu cienīs,» uzsver Zatlers.
Tikmēr par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām viņš izsakās: «Neviena partija nav veiksmīgi izvirzījusi mērķi – tās cīnās savā «sulā». Jaunās partijas pūlas nostiprināties. Arī vecās, piemēram, ZZS, pūlas nostiprināties. Pašlaik, šķiet, viņi nezina, ko darīt, tāpēc viņi stāv klusu – «ja nu gadījumā viss norit labi, tad mēs atkal esam pie varas». Līdz ar to kaut prognozēt, kādi būs Saeimas vēlēšanas rezultāti, ir bezjēdzīgi. Partijas pašlaik neuzrunā cilvēkus, tās uzrunā cita citu, pēta savstarpējos reitingus, bet neuzrunā sabiedrību.»
