«Valodu karu» iznākums Latvijā: bez variantiem

Apkopoti kārtējās BNN aptaujas rezultāti. Respondentiem tika piedāvāts atbildēt uz jautājumu: «Kā jūs uztverat Latvijas Pareizticīgās baznīcas vadītāja metropolīta Aleksandra sacīto, ka krievu valodai Latvijā jākļūst sabiedriski nozīmīgai?».

Sāksim ar skatu no ārvalstīm. No mūsu portāla bnn-news.com lietotājiem, kas izauguši ar eiropeiskām vērtībām, 27,1% uzskata, ka krievu valodai Latvijā jākļūst par otro valsts valodu. 6,3% atdevuši savas balsis par to, lai krievu valoda kļūtu par oficiālu vietās, kur ir blīva krievvalodīgo apdzīvotība. Par to, lai ierēdņi, valsts darbinieki, mediķi, skolotāji un juristi neatteiktos sazināties krievu valodā, bija 10,4% aptaujāto. Kopumā no visiem portāla angļu valodā lietotājiem, kas piedalījās aptaujā, 43,8% visnotaļ toleranti izturējās pret problēmu, kuru atrisinās (vai saasinās) referendums, ko iniciējusi apvienība «Par dzimto valodu».

Otrā angliski runājošo respondentu puse ir sadalījusies divās daļās. 18,8% no aptaujātajiem ir pārliecināti, ka sabiedriski nozīmīgai jābūt tikai latviešu valodai, bet 8,3%, ka pietiek ar to, ka krievu valoda tiek lietota kultūras pasākumos un dievkalpojumos (kopā – 27,1%). Tieši tik pat daudz- 27,1%, ir pārliecināti, ka dzīve visu noliks savās vietās arī bez politiķu iejaukšanās.

Interesanta ir sakritība aptaujai portālā bnn-news.com – 27,1% respondentu pieļauj, ka referenduma rezultāti būs par labu latviešu vai krievu valodai un tieši tikpat daudz uzskata, ka problēma atrisināsies pati.

Runājot par Latviju, politiķi ir izdarījuši savu melno darbu: krievu un latviešu kopienas virzās pretējos virzienos. Ja portālā bnn-news.ru par to, lai ierēdņi, valsts darbinieki, mediķi, skolotāji un juristi neatteiktos sazināties krievu valodā bija 39,9% respondentu, tad portālā bnn.lv tādu bija 9,8%. Absolūti iluzora ir perspektīva, ka krievu valoda varētu kļūt oficiāla vietās, kur dzīvo ļoti daudz krievvalodīgo. To neuzskata par iespējamu NEVIENS no tiem, kas lasa BNN informāciju latviešu valodā, bet no respondentiem, kas mūsu portālu lasa krievu valodā , šādu iespēju pieļauj 35,7%.

Gandrīz katrs desmitais BNN latviski un krieviski lasošais pieļauj, ka dzīve pati visu no liks pa vietām arī bez politiķu iejaukšanās. Referenduma par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai acīmredzamo rezultātu apstiprina arī mūsu aptauja – 52,5% respondentu portālā bnn.lv neizskata citus variantus, kā vien to, ka šajā valstī nozīmīgai jābūt tikai latviešu valodai.

Ref: 101.011.103.234

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas