Ministru prezidente Laimdota Straujuma apstiprināšanai Ministru kabinetā Valsts kancelejas direktora amatā izvirzījusi Mārtiņu Krieviņu. Ministru kabinets par šo jautājumu lems otrdien, 18.augustā.
Krieviņa līdzšinējā darbība ir saistīta ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (Organisation for Economic Co-operation and Development, OECD), kur viņš pilda vecākā padomnieka stratēģijas, reformu un politikas veidošanas jautājumos amata pienākumus, portālu BNN informē Ministru kabinets.
Strādājot Pārresoru koordinācijas centrā, Krieviņa vadībā tika izstrādāts Nacionālais attīstības plāns 2014-2020. Krieviņš strādājis arī Valsts kancelejā, Politikas koordinācijas departamentā, izstrādājot politikas koordinācijas sistēmu, valsts pārvaldes cilvēkresursu politiku, valsts pārvaldes reformu politiku. Viņam ir arī pieredze dažādu ārvalstu projektu vadībā. Krieviņam ir Rīgas Ekonomikas augstskolā iegūts Executive MBA un Latvijas Universitātē iegūts politikas zinātnes maģistra grāds.
«Viens no pirmajiem darbiem būs atklāta saruna ar visu Valsts kancelejas kolektīvu, lai saprastu būtiskākos īstermiņā veicamos darbus. Tikai izveidojot spēcīgu profesionāļu komandu, ir iespējams pilnvērtīgi īstenot Valsts kancelejai uzticētās funkcijas un sasniegt mērķus,» par savas darbības prioritātēm stāsta Krieviņš.
Starp būtiskajiem veicamajiem darbiem, Krieviņš min Valsts kancelejas finanšu stāvokļa analīzi. «Būs rūpīgi jāizanalizē Valsts kancelejas finanšu stāvoklis, ņemot vērā nākamā gada valsts budžeta veidošanas procesu, kā arī jāveic vadības sistēmu audits, lai saprastu, cik lielā mērā izveidotā struktūra atbilst kancelejai doto funkciju izpildei. Šajā procesā liela loma būs sarunai ar Ministru prezidenti, viņas biroju, kā arī Ministru kabineta locekļiem un ministriju valsts sekretāriem. Valsts kancelejai līdztekus tās svarīgākajai funkcijai – nodrošināt atbalstu Ministru prezidenta un Ministru kabineta efektīvai darbībai – jāveido politika valsts pārvaldes jomā, kā arī jākoordinē tās īstenošana. No tā, cik labi strādā valsts pārvalde kopumā, ir atkarīga arī mūsu uzņēmēju spēja radīt pelnošus un eksportspējīgus uzņēmumus, kas rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem un maksā algu valsts pārvaldē strādājošajiem. Mērķis – izveidot profesionālu, efektīvu, modernu, uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi – jau ir noteikts valdības deklarācijā – taču patlaban ir jāanalizē, vai līdz šim izmantotā pieeja un politikas īstenošanas rīki ir sevi attaisnojuši, jāskatās uz nepieciešamību tos mainīt, mācoties gan no citu valstu pieredzes, gan sadarbībā ar uzņēmējus apvienojošām un citām nevalstiskajām organizācijām, iesaistot arī akadēmiskos spēkus, kopīgi radīt jaunus risinājumus mērķa sasniegšanai,» atzīst Krieviņš.
BNN jau vēstīja, ka līdzšinējā Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane 1.jūnijā iesniegusi atlūgumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir anulējis pielaidi valsts noslēpumam Dreimanei, maija vidū pavēstījusi Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Tāpat Dreimanes darbības izvērtēšanai izveidotā komisija atzinusi, ka viņa nevar turpināt sava amata pienākumu pildīšanu, iepriekš informēja Ministru prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Lai arī kopumā novērtēšanas komisijas locekļi Dreimanes darbību ir vērtējuši kā ļoti labu, tomēr novērtēšanai ir pievienota piezīme, ka, ņemot vērā SAB atzinumu par speciālās pielaides valsts noslēpumam anulēšanu, Valsts kancelejas direktores darba turpināšana šajā amatā nav iespējama.
Dreimanei pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem bija vairāk nekā 14 gadus.
Ref: 102.000.102.10470