Valsts kontroles kritiskā vēstule premjerei Laimdotai Straujumai nobremzējusi koalīcijas padomē jau atbalstīto, pretrunīgo Ekonomikas ministrijas (EM) ieceri noteikt tās pārziņā esošo Privatizācijas aģentūru par visu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinējošo institūciju. Tas dotu zaļo zemnieku pašlaik vadītajai EM ietekmi pār citu ministriju pārvaldītajām kapitālsabiedrībām.
Atsevišķos koalīcijas politiķos satraukumu bija radījis fakts, ka šis jauninājums nozīmētu ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) kā Privatizācijas aģentūras politiskā pārrauga ietekmi uz kapitālsabiedrībām, kas atrodas citu partiju deleģēto ministru pārraudzībā. Tas nozīmētu arī zaļo zemnieku saimniecisko ietekmi, piemēram, uz Vienotības vadītās Satiksmes ministrijas naudīgajām kapitālsabiedrībām, vēsta portāls Pietiek.
Tomēr 23. februāra koalīcijas padomes sēdē šis EM virzītais ziņojums tika virzīts apstiprināšanai valdībā, un vismaz daļēji to varēja skaidrot ar faktu, ka divu koalīcijas partneru – ZZS un Nacionālās apvienības – spices bija vienojušās par nacionāļu cilvēka virzīšanu Privatizācijas aģentūras valdē. Ministre Reizniece-Ozola pēc publiskas kritikas par Baibas Brokas bijušās biroja vadītājas Annijas Freimanes neatbilstību šāda līmeņa amatam tomēr no vienošanās atkāpās. Bet jautājuma nevirzīšana ne uz 24. februāra, ne 3. marta valdības sēdi skaidrojama ar Valsts kontroles negatīvo atzinumu.
Lai gan formāli Privatizācijas aģentūrai kā koordinācijas institūcijai nebija paredzēts nodot turējumā valsts kapitāla daļas un mainīt esošos valsts kapitāla daļu turētājus kapitālsabiedrībās, realitātē EM sagatavotie un virzībai uz apstiprināšanu valdībās sēdē akceptētie priekšlikumi paredzēja tai piešķirt būtisku ietekmi uz visu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību.
Tādēļ Valsts kontrole 23. februārī premjerei Straujumai nosūtītajā vēstulē brīdina, ka, ieviešot šādu modeli, «uz valsts kapitāla pārvaldību citās kapitālsabiedrībās un lēmumu pieņemšanā ir iespējama nepamatota ietekme no Valsts akciju sabiedrības Privatizācijas aģentūra valsts kapitāla daļu turētāja [Ekonomikas ministrijas un ekonomikas ministra kā kapitāla daļu turētāja pārstāvja] puses, piemēram, uzticības neizteikšana izpildinstitūcijai».
Saskaņā ar EM piedāvāto modeli koordinācijas institūcijas, šai gadījumā – Privatizācijas aģentūras – izvirzītajiem pārstāvjiem būtu pastāvīgas tiesības piedalīties citu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas komisijās.
Kā zināms, pēc likuma valsts kapitālsabiedrībās padomes var tikt atjaunotas no 2016. gada 1. janvāra. Tāpat Privatizācijas aģentūrai tiktu dotas tiesības noteikt valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļu atlases kritērijus un atalgojuma apmēru.
Valsts kontrole norāda, ka arī pati Privatizācijas aģentūra, kurai iecerēts uzticēt kapitālsabiedrību pārvaldības koordinēšanu, ir kapitālsabiedrība, tādēļ izveidotos situācija, kad «viena kapitālsabiedrība pārvalda citas», kas nav pieļaujams.
Ref: 102.000.102.9287