Darbs attālināti apliecinājis, ka uz daudzām funkcijām valsts pārvaldē var ieekonomēt, tāpēc pēc krīzes varētu sekot štatu samazināšana, intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš uzsvēra, ka tas noteikti nav pašmērķis, lai gan tagad var redzēt, ka ietaupījums veidojas un noteikti to var izmatot arī citiem mērķiem. «Valsts jau šobrīd ietaupa 1,4 miljonus eiro uz komandējumiem, tāpēc jāskatās tālāk, kādu vēl ietaupījumu varētu dot attālinātais darbs,» piebilda premjers.
Premjers jau iepriekš uz jautājumu, vai valdībā netiek apspriesta iespēja valsts pārvaldē samazināt algas un piemaksas, Kariņš atzina, ka šāds jautājums nav ticis aktualizēts, bet, ja šāds priekšlikums tiks piedāvāts, tas tiks vērtēts.
Premjers trešdien, 15.aprīlī, ir izdevis rezolūciju visiem ministriem pārskatīt valsts iestāžu izdevumus un neizlietoto finansējumu novirzīt COVID-19 seku mazināšanai, informēja premjera birojs.
«COVID-19 pandēmijas rezultātā ir virkne pasākumu, kas šogad ir atcelti un nenotiks. Esmu uzdevis ministriem pārskatīt valsts iestāžu izdevumus. Neizlietoto finansējumu valdība novirzīs COVID-19 seku mazināšanai. Esmu aicinājis uz šādu rīcību arī neatkarīgās valsts institūcijas,» sacījis Kariņš.
Ministriem informācija par neizlietoto finansējumu ir jāiesniedz finanšu ministram Jānim Reiram (JV), kurš to apkopos un izskatīšanai valdībā virzīs lēmumprojektu par šo līdzekļu novirzīšanu valsts budžeta programmai Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.
Jau ziņots, ka valstī turpinās ārkārtējā situācija un ir spēkā līdzšinējie COVID-19 dēļ noteiktie ierobežojumi.
Lai ierobežotu COVID-19 izplatību Latvijā, valdība sākotnēji lēma ārkārtējo situāciju valstī izsludināt no 13.marta līdz 14.aprīlim. Tādā gadījumā no 15.aprīļa dzīve valstī būtu atgriezusies ierastajās sliedēs. Tomēr aprīļa sākumā Ministru kabinets ārkārtējo situāciju pagarināja līdz 12.maijam.
Tik tiešām, tagad varēs apkopot visus ietaupījumus un turpmāk nepieļaut iepriekšējo nevajadzīgo izšķērdību, jo visos laikos ir jādzīvo taupības režīmā, kā to darīja mūsu senči, atliekot naudiņu “nebaltai” dienai, jo nekad neko nevar zināt, ko arī pierādīja šis vīruss un kādi vēl satricinājumi mūs gada priekšā, neviens nezina, bet uzzinās. To, ka būs arvien biežāk, tas gan ir fakts. Par to liecina visskaidrāk – pagātne.
Vienlaikus jāatzīmē, ka, strādājot attālināti, varbūt, ka valsts ko ietaupa, bet mājsaimiecībā izdevumi pieaug.