Valsts un pašvaldību sektorā var zust motivācija darbiniekiem iegādāties veselības apdrošināšanas polises, norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Viņš stāsta, ka līdz ar finansējuma palielināšanu veselības aprūpei ātras izmaiņas veselības apdrošināšanā Latvijā nav paredzamas. Tomēr zināmā mērā pastāv risks, ka ar laiku darba devēji varētu attiekties no veselības apdrošināšanas polišu iegādes darbiniekiem, kā arī motivācija iegādāties polisies var zust valsts un pašvaldību sektorā, jo segums valsts un pašvaldību uzņēmumiem pieejamajām polisēm paliek arvien «plikāks».
«Ja darba devēji sajutīs, ka rindas mazinās, medicīnas pakalpojumu pieejamība uzlabojas, viņi sāks domāt, vai veselības apdrošināšanai joprojām ir motivējoša loma viņu darbinieku acīs. Taču līdz tam vēl ir jānonāk. No sākuma paskatīsimies, kā šis papildu finansējums ietekmēs rindas. Es nedomāju, ka būs kāds straujš lēciens. Būs nepieciešami vismaz divi trīs gadi, lai kādi no darba devējiem pateiktu, ka veselības apdrošināšanai jēgu vairs neredz, jo visu ļoti labi nodrošina valsts,» teic Abāšins.
Viņš atzīmē, ka arī Igaunijā un Lietuvā, neskatoties uz to, ka veselības aprūpe līdz šim bijusi labākā līmenī nekā Latvijā, pamazām ir augusi brīvprātīgā veselības apdrošināšana, jo tā dod papildu bonusus valsts nodrošinātajai veselības aprūpei. Vienlaikus otrā svaru kausā Latvijā ir tie, kuri sociālo nodokli līdz šim nav maksājuši, un tagad tas būs jādara, lai vispār tiktu pie valsts veselības aprūpes. «Pieļauju, ka daļa padomās – vai maksāt valstij vai nopirkt apdrošināšanas polisi,» piebilda Abāšins.
Tāpat asociācijas vadītājs norādīja, ka Latvijā ir noteikts, cik daudz uzņēmumi drīkst tērēt darbinieku veselības apdrošināšanai, lai nebūtu nodokļu konsekvences, un šis limits desmit gadus ir 426 eiro par darbinieku, bet valsts un pašvaldības darbinieku apdrošināšanai bez nodokļu piemērošanas drīkst izmantot 50% no šīs summas, proti, 213 eiro. Ja darbiniekiem tiek iegādātas dārgākas polises, tad par šo pārsniegumu ir jāmaksā sociālais nodoklis.
«Šī summa nav mainījusies desmit gadus, un gadu no gada segums šīm polisēm paliek arvien plikāks. Tādēļ es domāju, ka šis varētu būt pirmais segments, kurš izvēlas vairs nepirkt brīvprātīgo veselības apdrošināšanu, bet palikt tikai pie valsts nodrošinātajiem pakalpojumiem,» teic Abāšins.
Jau ziņots, ka 2018.gada 1.janvārī stājās spēkā Veselības aprūpes finansēšanas likums, ieviešot valsts obligāto veselības apdrošināšanu.