Saeimas Prezidijs pirmdien, 18.maijā, nolēma sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kas notiks šī gada 3.jūnijā pulksten 10:00, lai vēlētu nākamo Valsts prezidentu, portālu BNN informē Saeimas Preses dienests.
Kā zināms, iepriekš koalīcija plānoja vienoties par vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) valsts pirmās personas amatam izvirzīja pašreizējā aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa kandidatūru, ko sākotnēji oficiāli atbalstīja arī Vienotība.
Vēlāk nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK oficiāli paziņoja, ka paudīs atbalstu tiesību eksperta Egila Levita virzīšanai Valsts prezidenta amatam, aicinot arī citus parlamenta deputātus pievienoties. Levita nominēšanu plāno atbalstīt arī atsevišķi opozīcijas deputāti, piemēram, Ringolds Balodis, kurš pārstāv No sirds Latvijai, kā arī Vienotības deputāti, piemēram, Lolita Čigāne.
TV3 raidījums Nekā personīga vēsta, ka no Vienotības par Vējoni balsos 11 deputāti – Solvita Āboltiņa, Juris Šulcs, Viktors Valainis, Janīna Kursīte, Ainars Latkovskis, Kārlis Šadurskis, Aldis Adamovičs, Inesis Boķis, Romualds Ražuks, Edvards Smiltēns un Dzintars Zaķis, kā arī visa 21 deputātu lielā ZZS frakcija. Tātad kopā 32. Levitu apsolīja atbalstīt 17 Nacionālās apvienības un četri Vienotības deputāti – Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins un Atis Lejiņš. Tātad kopā 21 deputāts. Balsojums vēl var mainīties, jo astoņi Vienotības deputāti vēl nav izlēmuši, par kuru no abiem balsot. Tie ir Hosams Abu Meri, Ints Dālderis, Vilnis Ķirsis, Aleksejs Loskutovs, Inese Lībiņa – Egnere, Veiko Spolītis, Jānis Upenieks un Ojārs Kalniņš.
Tikmēr neoficiālajās sarunās politiķi atzīst, ka šī ir «plašāka spēle», proti, tajā iesaistīts krietni lielāks jautājumu loks, nevis tikai cīņa par sava kandidāta ievēlēšanu augstajā amatā. Savukārt valdošās koalīcijas politiķu nespēja vienoties par vienu kandidātu rada neskaidrību par ietekmi valdībā nākotnē. Jau iepriekš valdības partneri neoficiāli pieļāva, ka ZZS vairāk par sava kandidāta ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā vēlētos iegūt noteicošo lomu valdībā jeb Ministru prezidenta amatu.
Pēc politiķu domām, ticamāks scenārijs būtu ievēlēt prezidentu otrajā kārtā, piesaistot opozīcijas balsis. Tiek pieļauts, ka viens no iespējamiem kandidātiem otrajā vēlēšanu kārtā varētu būt Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš vai kāds no līdz šim vēl publiski neminētiem kandidātiem.
Savus kandidātus prezidenta amatam nosaukušas arī opozīcijas partijas. Saskaņa augstajā amatā vēlas redzēt savas frakcijas deputātu Sergeju Dolgopolovu, Latvijas Reģionu apvienība – politiķi Mārtiņu Bondaru, bet No sirds Latvijai varētu izvirzīt parlamentārieti Gunāru Kūtri, lai gan tiek pieļauta iespēja Kūtra kandidatūru Valsts prezidenta vēlēšanām oficiāli nepieteikt.
Ref: 102.000.102.9820