Ik gadu vidēji katra mājsaimniecība iztērē 200 un vairāk eiro par pārtiku, kas netiek izlietota, bet nonāk atkritumos, tiek secināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veiktajā pētījumā.
Līdz ar neefektīvi izmantotu pārtiku, kas tiek izmesta, atkritumos nonāk arī tās iepakojums, kuru pēc tam nav iespējams pārstrādāt. Ministrija decembrī sākusi iniciatīvu Izmests nav pazudis, kas ilgs līdz nākamā gada martam, aicinot iedzīvotājus mainīt savus paradumus un samazināt atkritumu rašanos savā mājsaimniecībā.
«Mēs, tikai cilvēki paši, esam tie, kuri radām atkritumus un mēs arī esam atbildīgi par to, lai piesārņojums, kas kļūst par strauji pieaugošu apgrūtinājumu un apdraudējumu apkārtējai videi, tiktu samazināts. Tāpēc ikviena cilvēka iesaiste vides jautājumu risināšanā ir tik nozīmīga. Ministrija ir uzsākusi iniciatīvu Izmests nav pazudis, kurā aicinām iedzīvotājus daudz rūpīgāk apdomāt savus paradumus iepērkoties,» saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
Tāpat viņš uzsver: «Mudinām vairāk pievērst uzmanību videi draudzīgu risinājumu izmantošanā gan iepakojumā, gan arī kopumā produktus iegādāties pārdomāti. Tāpat aicinām vecākus kopā ar saviem bērniem iesaistīties izglītojošā un izzinošā aktivitātē, kas palīdzēs apzināt ģimenes paradumus un radīto atkritumu apjomu, un to šķirošanas iespējas. Līdz ar šo kampaņu veidosim kopīgu vides apziņu un daudz izteiktāku sapratni plašākā sabiedrībā par to, ka izmests nav pazudis,» turpina Pūce.
Lasiet arī: Visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu ap 12 miljoniem
Iniciatīvas Izmests nav pazudis ietvaros izveidota videi draudzīga vietne Neizmet.lv. Sadarbībā ar recepšu autori Lindu Vilmansoni – Virbuli un dažādiem sabiedrībā zināmiem kampaņas vēstnešiem septiņu nedēļu garumā būs iespējams atklāt septiņas vienkāršas un gardas receptes ēdieniem no pārtikas pārpalikumiem pēc ballītes un citām ikdienišķām dzīves situācijām.
Pēc iegūtajiem aptaujas datiem tiek secināts, ka ceturtajai daļai iedzīvotāju ir pārāk spēcīgs ieradums visus atkritumus mest vienā miskastē,
kā arī lielākais vairums iedzīvotāju norāda, ka atkritumus nešķiro, jo tuvumā nav pieejami šķirošanas konteineri, taču piektdaļa aizbildinās, ka šķirošana prasa laiku un rada neērtības.
Apdomīgāk iegādājoties pārtiku, mājsaimniecībām būtu arī finansiāls ieguvums. Vidēji mēnesī viena mājsaimniecība pārtikas iegādei tērē līdz 250 eiro, taču lielākais vairums iedzīvotāju atzīst, ka miskastē nonāk līdz 10% nopirktā. Savukārt gandrīz piektā daļa izmet līdz 20% pārtikas, kas gada griezumā veido aptuveni 600 eiro, norāda VARAM.
Visbiežāk pārtika tiek izmesta, jo beidzies derīguma termiņš vai produkts sācis bojāties, taču teju ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pārtika miskastē nonāk tāpēc, ka nopirkts ir pārāk daudz. Gandrīz 30% iedzīvotāju produktu izmet, jo tas negaršo. Visvairāk pārtikas atkritumu rodas no pagatavota ēdiena pārpalikuma, ko miskastē izsviež 45% iedzīvotāju, kaut arī šos produktus varētu pārvērst maltītē, secināts pētījumā.
Pētījumu veica kompānija Norstat, aptaujājot 1 055 iedzīvotājus visā Latvijā.