Bijušā Muitas Kriminālpārvaldes direktora Vladimira Vaškeviča advokāti iesnieguši sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Tajā izklāstīti pret Vaškeviču vērstie pārkāpumi, kas līdz šim nekur nav bijuši pilnā mērā publiskoti, portālu BNN informē zvērināts advokāts Oskars Rode.
Sūdzībā norādīts, ka kopš 2006.gada Vaškeviču ir izsekojuši un viņa sarunas noklausījies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Šajā laikā pret Vaškeviču divas reizes ir vērsti slepkavības mēģinājumi. Pirmo reizi 2006.gadā, kad aizdedzināja viņa mašīnu, un otro reizi 2007.gadā, kad auto uzspridzināja turpat pie Muitas Kriminālpārvaldes.
«Līdztekus neskaitāmām kratīšanām, kuru likumību un pamatotību var apšaubīt, KNAB ir mēģinājis izdarīt spiedienu uz bijušā ierēdņa advokātiem. 2012.gadā, kārtējās kratīšanas laikā, Vaškeviča juridiskajiem pārstāvjiem neļāva tajā piedalīties, mēģinot piemērot tiem liecinieka statusu. Tāpat KNAB savos pieprasījumos Austrijas tiesai sniedzis nepatiesu informāciju, norādot smagākus Vaškeviča apsūdzības pantus,» stāsta Vaškeviča advokāts.
BNN jau vēstīja, ka atbilstoši Austrijas dežūrējošā tiesneša lēmumam un neatkarīga tiesas medicīnas eksperta slēdzienam, kas apstiprināja līdzšinējo Vaškeviča diagnozi, bijušais Muitas Kriminālpārvaldes direktors ir pārvietots uz citu slimnīcu, irpeikš norādīja Rode.
21.februāra vakarā, Vaškevičs no slimnīcas, kur viņš ārstējās līdz šim, tika pārvietots uz citu slimnīcu. Tas notika pamatojoties uz Eiropas orderi, kas Austrijā tika saņemts ceturtdien, 20.februārī, norādīja advokāts.
Tāpat ziņots, ka TV3 neoficiāli kļuvis zināms, ka Vaškevičs 18.februārī ir izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Oficiālu apstiprinājumu šim faktam nevēlas sniegt neviena no žurnālistu uzrunātajām amatpersonām. Arī premjere Laimdota Straujuma. «Es jums vēlreiz atkārtoju – griezieties pie ģenerālprokurora un iekšlietu ministra. Jo tā informācija, kas man ir… Es nevaru atklāt… Viņi pateiks, cik tālu var informācija tikt atklāta,» tā Straujuma.
Iemesls, kāpēc kādreiz ietekmīgā amatpersona atrodas ārvalstīs, varētu būt ne tikai medicīnisks. Neatklājot personu vārdus, KNAB pirms gada ziņoja, ka sākts kriminālprocess par iespējamu vardarbības piedraudējumu, lai kādā iztiesāšanā esošā krimināllietā mainītu liecības smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētas personas interesēs. Raidījuma rīcībā nonācis Rīgas pilsētas centra rajona tiesas pagājušā gada 15.jūlija spriedums šajā lietā. Vaškeviča vārds šajā dokumentā parādās ne tajā labākajā gaismā. Tajā atklājas detaļas, kā mēģināts uzpirkt Muitas pārvaldes direktoru Tāli Kravali, lai viņš sniegtu nepatiesas liecības Vaškeviča labā.
Šī lieta līdz skatīšanai tiesas sēdēs nemaz nenonāca. Kādreizējais Vaškeviča darba kolēģis Muitā Igors Semjonovs prokuroram noziegumu plānošanā atzinies un par to saņēma samērā vieglu sodu – divus gadus nosacīti, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
Notikumi sākušies 2011.gada aprīli Rīgā kādā dzīvokļu mājā Aleksandra Grīna bulvārī. Kādas bijušās kolēģes dzīvoklī Semjonovs sastapis Vaškeviču un piekritis viņa piedāvājumam – palīdzēt piespiest liecinieku Kravali dot tiesā nepatiesas liecības. Lai uzdevumu izpildītu, tika izvēlēts vēl viens starpnieks – arī bijušais kolēģis, kurš uzturējis labas attiecības ar Kravali – uzņēmējs Aleksandrs Kozlovs.
Pirmā uzņēmēja Kozlova un Semjonova tikšanās notika pie Igora Semjonova mājas Ādažos. Dažas dienas vēlāk jau Rīgas centrā – automašīnā notiek galvenā saruna. Semjonovs izdara spiedienu uz Kozlovu. Ja viņš panāks, ka Kravalis maina savas liecības un turklāt aiziet no Muitas pārvaldes direktora amata, par to abiem – Semjonovam un Kozlovam – pienāksies trīs miljoni eiro. Pretējā gadījumā par brīdinājumu Kravalim, Kozlovu automašīnā uzspridzinās.
Lai atrunātu, kā sagatavot nepatiesās liecības, abi starpnieki tiekas vairākkārt dažādos Rīgas centra restorānos Dzirnavu ielā. Paralēli Semjonovs vairākkārt devās uz dzīvokli, lai no Vaškeviča saņemtu padomus un norādījumus, kā iespaidot uzņēmēju Kozlovu. Semjonovs arī saņēmis no Vaškeviča tūkstoš eiro. Tie domāti apģērbam, lai Semjonovs varētu pienācīgā izskatā satikties ar Vaškeviča uzticamības personām un viltus lieciniekiem. No lietas materiāliem redzams, ka Semjonovs sagādājis Pierre cardin žaketi, bikses, vairākus kreklus un zīda kaklasaites.
Semjonovs par pazīšanos ar Vaškeviču, vaļsirdīgo atzīšanos prokuroram, draudiem un līdzdalību Tāļa Kravaļa uzpirkšanas mēģinājumā runā nelabprāt un mēģina apgalvot, ka tie visi ir kāda izdomājumi. Semjonova vaļsirdīgā atzīšanās prokuroram par saistību ar Vaškeviču un līdzdalību nozieguma plānošanā nodrošināja, ka viņam piesprieda divus gadus nosacīti. Vienlaikus liecības skaidri atklāj, kā kādreiz augstos amatos bijusi amatpersona mēģina piespiest savu kolēģi par lielu naudu melot izmeklētājiem.
Ar otru sižetā minēto starpnieku – uzņēmēju Kozlovu sazināties neizdevās. Presē minēts, ka viņš iepriekš tirgojies ar zemēm un iedzīvojies parādos. No 17.janvāra viņš ir valdes priekšsēdētājs firmā Prospectum, kas pieder ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai NORVIK. Uzņēmumā valdes loceklis ir arī Ģirts Straujums, kuram ir saistība ar vairākiem zaļās enerģijas projektiem un kurš ir arī premjeres Straujumas dēls.
102.000.102.6793