Vladimiru Vaškeviču apcietināja 2011.gadā. Izolatorā amatpersona atradās divus mēnešus līdz pret 60 tūkstošus latu lielu drošības naudu viņu atbrīvoja. Pēc tam Vaškevičam sāka pieklibot veselība. Agrākais augsta ranga ierēdnis, kurš nu bija aizrotēts par Finanšu ministrijas vecāko ekspertu, devās it kā uzlabot veselību ārzemēs. Kopš tā laika viņš ir nozudis bez pēdām.
Tomēr oficiāli Vaškevičs joprojām ir Latvijas Republikas valsts amatpersona, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.
«Vladimirs Vaškevičs Finanšu ministrijā strādāja Nodokļu analīzes departamenta Ieņēmumu analīzes un prognozēšanas nodaļas vecākā eksperta amatā. Kamēr nav saņemts tiesas gala spriedums, viņš ir atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, nesaglabājot atalgojumu, kā arī viņam liegts tuvoties Finanšu ministrija,» raidījumam skaidro Finanšu ministrijā.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Evita Teice-Mamaja norāda, ka «persona Vladimirs Vaškevičs šobrīd joprojām ir uzskatāms par valsts amatpersonu normatīvo aktu izpratnē un tas nozīmē, ka viņam ir pienākums līdz šī gada 1.aprīlim ieskaitot iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju.»
Vaškeviča tiesāšana notiek aiz slēgtām durvīm, tāpēc daudz par viņa nodarījumiem līdz šim nav bijis zināms. Prokuratūra arī neatklāj, kāpēc gandrīz gadu turpina uzstāt uz Vaškeviča atkārtotu apcietināšanu. Tas tiesai lūgts jau vairākkārt, bet tikai 20.janvārī Augstākā tiesa prokurora lūgumu apmierināja.
Tam loģiski būtu jāseko lūgumam sludināt Vaškeviču starptautiskajā meklēšanā. No tā brīža viņa vārds un foto nonāktu īpašā Šengenas datu bāzē. Tikko kā Vaškeviču piefiksētu kādi no dienestiem ārvalstīs, viņš būtu jāaiztur un jāizdod Latvijai. Tomēr starptautiskā meklēšana buksēja.
«Viennozīmīgi – ja kāds ir pārkāpis likumu Latvijas valstī un nodarījis Latvijas valstij kaitējumu, viņš ir jāizdod,» uzsver Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers.
Atbildīgās iestādes nevēlas uzņemties vadošo lomu Vaškeviča meklēšanā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas vēl Jutas Strīķes laikā sāka izmeklēšanu pret ierēdni, tagad uzskata, ka Vaškeviča nozušana birojam netraucē. Ģenerālprokurors gan ir pretējās domās – tiesas lēmums par apcietināšanu ir jāpilda. Cits jautājums – kā to iespējams izdarīt.
Tomēr TV3 neoficiāli kļuvis zināms, ka Vaškevičs 18.februārī ir izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Oficiālu apstiprinājumu šim faktam nevēlas sniegt neviena no žurnālistu uzrunātajām amatpersonām. Arī premjere Laimdota Straujuma. «Es jums vēlreiz atkārtoju – griezieties pie ģenerālprokurora un iekšlietu ministra. Jo tā informācija, kas man ir… Es nevaru atklāt… Viņi pateiks, cik tālu var informācija tikt atklāta,» tā Straujuma.
Iemesls, kāpēc kādreiz ietekmīgā amatpersona atrodas ārvalstīs, varētu būt ne tikai medicīnisks. Neatklājot personu vārdus, KNAB pirms gada ziņoja, ka sākts kriminālprocess par iespējamu vardarbības piedraudējumu, lai kādā iztiesāšanā esošā krimināllietā mainītu liecības smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētas personas interesēs. Raidījuma rīcībā nonācis Rīgas pilsētas centra rajona tiesas pagājušā gada 15.jūlija spriedums šajā lietā. Vaškeviča vārds šajā dokumentā parādās ne tajā labākajā gaismā. Tajā atklājas detaļas, kā mēģināts uzpirkt Muitas pārvaldes direktoru Tāli Kravali, lai viņš sniegtu nepatiesas liecības Vaškeviča labā.
Šī lieta līdz skatīšanai tiesas sēdēs nemaz nenonāca. Kādreizējais Vaškeviča darba kolēģis Muitā Igors Semjonovs prokuroram noziegumu plānošanā atzinies un par to saņēma samērā vieglu sodu – divus gadus nosacīti.
Notikumi sākušies 2011.gada aprīli Rīgā kādā dzīvokļu mājā Aleksandra Grīna bulvārī. Kādas bijušās kolēģes dzīvoklī Semjonovs sastapis Vaškeviču un piekritis viņa piedāvājumam – palīdzēt piespiest liecinieku Kravali dot tiesā nepatiesas liecības. Lai uzdevumu izpildītu, tika izvēlēts vēl viens starpnieks – arī bijušais kolēģis, kurš uzturējis labas attiecības ar Kravali – uzņēmējs Aleksandrs Kozlovs.
Pirmā uzņēmēja Kozlova un Semjonova tikšanās notika pie Igora Semjonova mājas Ādažos. Dažas dienas vēlāk jau Rīgas centrā – automašīnā notiek galvenā saruna. Semjonovs izdara spiedienu uz Kozlovu. Ja viņš panāks, ka Kravalis maina savas liecības un turklāt aiziet no Muitas pārvaldes direktora amata, par to abiem – Semjonovam un Kozlovam – pienāksies trīs miljoni eiro. Pretējā gadījumā par brīdinājumu Kravalim, Kozlovu automašīnā uzspridzinās.
Lai atrunātu, kā sagatavot nepatiesās liecības, abi starpnieki tiekas vairākkārt dažādos Rīgas centra restorānos Dzirnavu ielā. Paralēli Semjonovs vairākkārt devās uz dzīvokli, lai no Vaškeviča saņemtu padomus un norādījumus, kā iespaidot uzņēmēju Kozlovu. Semjonovs arī saņēmis no Vaškeviča tūkstoš eiro. Tie domāti apģērbam, lai Semjonovs varētu pienācīgā izskatā satikties ar Vaškeviča uzticamības personām un viltus lieciniekiem. No lietas materiāliem redzams, ka Semjonovs sagādājis Pierre cardin žaketi, bikses, vairākus kreklus un zīda kaklasaites.
Semjonovs par pazīšanos ar Vaškeviču, vaļsirdīgo atzīšanos prokuroram, draudiem un līdzdalību Tāļa Kravaļa uzpirkšanas mēģinājumā runā nelabprāt un mēģina apgalvot, ka tie visi ir kāda izdomājumi. Semjonova vaļsirdīgā atzīšanās prokuroram par saistību ar Vaškeviču un līdzdalību nozieguma plānošanā nodrošināja, ka viņam piesprieda divus gadus nosacīti. Vienlaikus liecības skaidri atklāj, kā kādreiz augstos amatos bijusi amatpersona mēģina piespiest savu kolēģi par lielu naudu melot izmeklētājiem.
Ar otru sižetā minēto starpnieku – uzņēmēju Kozlovu sazināties neizdevās. Presē minēts, ka viņš iepriekš tirgojies ar zemēm un iedzīvojies parādos. No 17.janvāra viņš ir valdes priekšsēdētājs firmā Prospectum, kas pieder ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai NORVIK. Uzņēmumā valdes loceklis ir arī Ģirts Straujums, kuram ir saistība ar vairākiem zaļās enerģijas projektiem un kurš ir arī premjeres Straujumas dēls.
102.000.102.6701