Vecāki ik mēnesi atliek bērnu nākotnei aptuveni 50 eiro

Vecāki arvien vairāk veido uzkrājumu bērnu nākotnei, par ko liecina pieaugošais krājēju skaits. Visbiežāk vecāki ik mēnesi šim mērķim atvēl no 25 līdz 50 eiro, bet katrs sestais vecāks – 50 eiro un vairāk, liecina Swedbank apkopotie dati.

Aktīvāk uzkrājumus bērnam veido sievietes (63%), taču tēti veic par piektdaļu lielākas iemaksas, nekā mammas. Kopumā uzkrājumu bērna nākotnei vecāki vidēji biežāk sāk veidot no bērna sešu gadu vecuma (58%), un krāj līdz bērna pilngadības sasniegšanai, atzīmē bankā.

«Populārākie mērķi šāda uzkrājuma veidošanai ir izglītības izdevumu segšana, lielāku pirkumu veikšana, piemēram, pirmā auto iegāde, kā arī finanšu rezerve, kas rada papildu drošības sajūtu un stabilitāti.» norāda Swedbank apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs Kristaps Kopštāls.

Viņš turpina: «Pēdējo piecu gadu laikā to vecāku skaits, kuri jau laikus sākuši veidot uzkrājumu bērna nākotnei, ir trīskāršojies, kas ir ļoti labs apliecinājums tam, ka Latvijas iedzīvotāju laika plānošanas horizonts noteikti ir paplašinājies – cilvēki ne tikai domā par finansiāli stabilu nākotni sev un saviem bērniem, bet arī aktīvi rīkojas.»

Kā rāda Swedbank veiktā aptauja,

lielākā daļa jeb 74% jauniešu visbiežāk šobrīd paļaujas tieši uz ģimenes finansiālo atbalstu, īpaši studiju sākumposmā, jo darbs paralēli studijām negatīvi ietekmējot mācību kvalitāti (71%).

opumā vairāk nekā puse iedzīvotāju (53%) uzskata, ka vecākiem ir jāuzkrāj, lai spētu apmaksāt bērnu studiju izmaksas. Papildus tam trešdaļa iedzīvotāju kopumā ir pārliecināti, ka jākrāj būtu arī ikdienas vajadzību nodrošināšanai studiju laikā.

Pēc sabiedrības domām, vislabākais brīdis sākt izglītības uzkrājumu veidošanu ir bērna piedzimšanas gadā (45%), norāda Swedbank. Zīmīgi, ka līdzīgās domās ir arī paši jaunieši – tikai 13% uzskata, ka viņiem pašiem jāparūpējas par izdevumiem, kas saistīti ar profesijas apguvi. Taču lielākā daļa tomēr sagaidītu vecāku atbalstu šajā dzīves posmā. Puse (52%) domā, ka vecākiem būtu jāuzkrāj studiju izmaksām, un katrs trešais (36%) uzskata, ka jāuzkrāj būtu arī dzīvošanas izdevumiem.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas