Ja 2007.gadā Latvijā 26% iedzīvotājiem vecumā no 25–34 gadiem bija augstākā izglītība (OECD valstīs – vidēji 34%), tad pēc desmit gadiem šajā pašā vecuma grupā augstākā izglītība bija jau 42% iedzīvotāju (OECD valstīs vidēji 44%), liecina ikgadējā starptautiski salīdzinošā izglītības pārskata Education at a Glance 2018: OECD Indicators rezultāti.
Starptautiskā studentu mobilitāte ir palielinājusies gandrīz visās OECD valstīs un partnervalstīs. Latvijā ienākošo studentu mobilitāte laika posmā no 2013. līdz 2016.gadam gandrīz divkāršojusies, kas ir viens no visaugstākajiem izaugsmes rādītājiem starp visām OECD dalībvalstīm un partnervalstīm. Šis pieaugums atspoguļo Latvijas veiktos pasākumus, lai modernizētu un internacionalizētu augstāko izglītību. 2016.gadā Latvijā bija apmēram 6 000 ārzemju studentu, kas veido 8% no visiem augstākās izglītības studentiem, salīdzinot ar 6% OECD valstīs, teikts pētījuma rezultātu secinājumos.
Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, uzņemšanas rādītāji profesionālās izglītības programmās ir zemāki nekā vispārējās izglītības programmās. Apmēram 40% no visiem vidējās izglītības audzēkņiem apgūst profesionālās izglītības programmas. Tomēr darbu vieglāk atrast tiem 25–34 gadus veciem pieaugušajiem, kuri ieguvuši profesionālo vidējo izglītību – viņu nodarbinātības līmenis ir 81%, salīdzinot ar 78% to pieaugušo, kuriem ir tikai vispārējā vidējā izglītība. Šī trīs procentpunktu starpība Latvijā ir zemāka nekā vidēji desmit procentpunkti OECD valstīs (OECD vidēji darbu atrod 81% ar profesionālo kvalifikāciju un 71% ar vispārējo kvalifikāciju), liecina pētījuma rezultāti.
Tāpat tie vēsta, ka no 2005. līdz 2016. gadam pieaugusi trīs līdz četrus gadus vecus bērnu uzņemšana bērnudārzos (gan pašvaldību, gan privātajos). Trīs gadus vecu bērnu uzņemšanā pieaugums ir no 66% līdz 89% un četrus gadus vecu bērnu uzņemšanā – no 73% līdz 93%.
Latvijā divi no trim otrgadniekiem pamatizglītības posmā ir zēni. Skolotāju un izglītības iestāžu direktoru algas mūsu valstī ir zemas salīdzinājumā ar citām OECD dalībvalstīm, tomēr atalgojums ir konkurētspējīgs, ja salīdzina, cik mūsu valstī nopelna līdzīgi izglītoti cilvēki citās jomās. Gandrīz puse no pamatizglītības un vidējās izglītības skolotājiem Latvijā ir vismaz 50 gadu veci, kas nozīmē, ka tuvāko 15 gadu laikā viņi sasniegs pensijas vecumu, vēsta pētījuma rezultāti.
OECD Izglītības un prasmju direktorāta eksperts Simons Normando (Simon Normandeau) norāda, ka izglītības sistēmu var salīdzināt ar torni, kas sastāv no daudziem elementiem un visi elementi ir ļoti svarīgi: «Ja tornim būs ielikti vāji pamati, vēlāk tas var sabrukt. Tādēļ visiem izglītības sistēmas dalībniekiem jāapvieno spēki, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku atbalstu nākamajām paaudzēm. Patīk tas mums vai nē, mēs visi esam mūsu saņemtā atbalsta atspoguļojums.»
Education at a Glance: OECD indicators ir pasaulē nozīmīgākais ziņojums par izglītības procesu kvalitāti OECD dalībvalstīs un partnervalstīs. Pārskats sniedz datus par izglītības sistēmu struktūru, finansēm un sniegumu OECD dalībvalstīs un organizācijas partnervalstīs. Ziņojuma informācija ir būtiska nacionālās izglītības sistēmas uzlabošanas darbā, pētniecībā, kā arī izglītības praktiķu darbā. Ziņojums ļauj OECD dalībvalstīm un partnervalstīm savstarpēji salīdzināt savas izglītības sistēmas, kā arī izmantot ziņojuma datus efektīvas un sociāli taisnīgas izglītības politikas veidošanai. Latvijas dalība OECD izglītības indikatoru programmā INES (Indicators of Education Systems) notiek ESF projekta nr. 8.3.6.1/16/I/001 Dalība starptautiskos izglītības pētījumos ietvaros.