Tiešu militāru draudu līmenis Latvijai ir zems, tomēr, ņemot vērā to, ka Krievijas valdības rīcība nav prognozējama, mums jābūt gataviem reaģēt uz jebkādiem draudiem un sevi aizstāvēt, norāda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Ministrs uzsver, ka jau kopš Ukrainas krīzes sākuma Latvija, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (ES) un NATO valstis, ir būtiski pārskatījusi savu aizsardzības politiku un veikusi virkni darbību, lai Latvija būtu gatava reaģēt gan uz hibrīdkara elementiem, gan citiem iespējamiem riskiem. Pēc viņa teiktā, «tas, ka mūsu sabiedrotie apzinās, ka Krievija potenciāli var radīt gan konvenciālus, gan asimetriskos – hibrīddraudus visai aliansei, tai skaitā Baltijas valstīm, ir pamats kopīgas atturēšanas politikas īstenošanai.»
Vienlaikus aizsardzības ministrs atgādina, ka atsevišķi hibrīdkara elementi Latvijā jau ir novērojami – kā masīva propaganda vai kiberuzbrukumi.
Krievijas īstenotā agresija Ukrainā ir devusi skaidru priekšstatu, cik bīstami mūsu drošībai ir šādi draudi. Hibrīdkara draudi ir visas ES problēma, un tas būs atsevišķs diskusiju jautājums, izstrādājot jaunajai situācijai atbilstošu Eiropas Drošības stratēģiju, norāda Aizsardzības ministrijā.
BNN jau rakstīja, ka Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons pavēstījis, ka Krievijas pielietotā situācijas destabilizēšanas taktika Ukrainā varētu tikt izmantota arī Baltijas valstīs.
Pēc viņa teiktā, NATO jābūt gatavai jebkāda veida Krievijas agresijas formai un brīdināja par «reālām un esošām» briesmām NATO dalībvalstīm Baltijā.
«NATO jābūt gatavai jebkādai Krievijas agresijai, lai ko tas maksātu. NATO tam gatavojas,» paziņoja Falons. «Esmu noraizējies par Putinu. Es esmu norūpējies par šo spiedienu uz Baltijas valstīm, par to, kā viņš pārbauda NATO.»
Ir «ļoti reālas un esošas briesmas», ka Krievija Baltijas valstīs varētu atkārtot slēptā kara tehniku, par kuras lietošanu Ukrainā tā tiek apsūdzēta, sacīja Falons.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons trešdien par Ukrainas situāciju sacījis: «Viena valsts efektīvi uzbrūk otras valsts suverenitātei». «Krievijas atbalstītie nemiernieki Austrumukrainā lieto Krievijas raķešu iekārtas, Krievijas tankus, Krievijas artilēriju – šo ekipējumu nevar nopirkt eBay, tas nāk no Krievijas,» paziņoja Kamerons.
«Mums ir jābūt ļoti spēcīgiem un stingriem attiecībā uz sankcijām un jāsaka Vladimiram Putinam – «tas, ko jūs darāt, nav pieņemami un tam būs ekonomiskas un finansiālas sekas ilgus turpmākos gadus, ja jūs neizbeigsiet šādu uzvedību»,» sacīja Kamerons.
Aizsardzības ministrs norādījis, ka situācija nav jauns Aukstais karš, jo tas ir jau «diezgan silts».
Falons atsaucās uz tuvu Lielbritānijas gaisa telpai lidojošo Krievijas bumbvedēju pārtveršanu un Igaunijas policista sagūstīšanu, kas saasināja saspringtās Maskavas un Tallinas attiecības.
«Pāri Ukrainas robežai brauc tanki un bruņojums, un Igaunijas robežsargs tika sagūstīts un joprojām nav atbrīvots,» norādījis Falons. «Kad pa Lamanšu lido lidmašīnas, kad pa Ziemeļjūru peld zemūdenes, man šķiet, tas paliek siltāks.»
Falons sniedza šos komentārus pēc tam, kad tūkstošiem Ukrainas kareivju trešdien atkāpās no stratēģiskā dzelzceļa mezgla Debaļceves pēc spēcīga promaskavisko kaujinieku uzbrukuma.
Ref: 102.000.102.9187