Vējonis par antikonstitucionālu rīcību aicina noteikt kriminālatbildību

«Lai nepieļautu iespēju vērsties pret cilvēka pamattiesībām, aicinu skaidri noteikt, ka kriminālatbildība var iestāties par antikonstitucionālu darbību. No Krimināllikuma normu teksta ikvienam ir jāsaprot, kādas darbības turpmāk būs krimināli sodāmas,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien, 18.martā, nosūtot Saeimai vēstuli par Krimināllikuma grozījumiem.

Valsts prezidents vērš Saeimas uzmanību uz vairākiem strīdīgiem likuma grozījumu formulējumiem, kur nepieciešamas skaidrākas un precīzākas redakcijas, lai piedāvātie normu risinājumi nenonāktu pretrunā Satversmei un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Esošajā ģeopolitiskajā situācijā valstij ir jāveic mērķtiecīgi pasākumi, lai aizsargātu savas intereses un drošību, tostarp arī pilnveidojot krimināltiesību regulējumu. Iepazīstoties ar Saeimā virzītajiem Krimināllikuma grozījumiem, Valsts prezidents secināja, ka sasteigti tiek lemts par valstij būtisku jautājumu.

Vējonis jau iepriekš norādīja, ka piedāvātie Krimināllikuma normu formulējumi var radīt pamattiesību aizskārumus: vārda brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība tāpat kā tiesiskas valsts principi ir mūsu valsts pamatvērtības, tāpēc ir jāizstrādā nepārprotams regulējums, kas nepieļauj šo pamattiesību aizskārumu.

Kā vēstīts, Saeima 3.martā pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas paredz būtiski pārskatīt un mūsdienu situācijai pielāgot tiesisko regulējumu, kas paredz atbildību par noziegumiem pret valsti. Deputāti atbalstīja likumprojekta steidzamību un nolēma to otrajā galīgajā lasījumā skatīt 7.aprīlī.

Likumprojektu izskatīšanai Saeimā iesniedza parlamenta Juridiskā komisija un Nacionālās drošības komisija, informē Saeimas Preses dienests.

Kā iepriekš uzsvēra Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, drošības situācija pasaulē un Eiropā pēdējā laikā ir būtiski mainījusies, un mūsu valstij ir jābūt gatavai reaģēt uz jauna veida apdraudējumiem. Taču Krimināllikuma panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valsts neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un likumīgo varu, nav mainīti kopš likuma spēkā stāšanās 1999.gadā. Tādējādi spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā.

Kā norādījuši valsts drošības iestāžu pārstāvji, pašreizējais tiesiskais regulējums ir nepilnīgs un grozījumi likumā nepieciešami pēc iespējas ātrāk. Piedāvātās likuma izmaiņas dos iespēju vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas drošībai un ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģēt uz iespējamo apdraudējumu, kas vērsts pret mūsu valsts pamatinteresēm, norāda likumprojekta autori.

Mūsdienās aizvien retāk izvērš tiešas militāras operācijas, bet tiek izmantoti jauni mehānismi, kuru mērķis ir ietekmēt notiekošo citā valstī un pārņemt faktisko kontroli. Proti, tiek izvērsts hibrīdkarš un informatīvais karš, kas var ietvert gan vardarbīgu, gan nevardarbību, kā arī atklātu vai slēptu vēršanos pret valsts pamatinteresēm, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Likumu paredzēts papildināt ar jaunu pantu, nosakot atbildību par palīdzību ārvalstij pret Latvijas drošības interesēm vērstā darbībā. Šis pants palīdzēs vērsties, piemēram, pret patlaban aktuālo militāro nometņu organizēšanu jauniešiem, Saeimas deputātiem iepriekš skaidroja Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. Kā norāda likumprojekta autori, šādas nometnes faktiski tiek izmantotas ārvalsts interesēm atbilstošas ideoloģijas izplatīšanai, un tā uzskatāma par kaitīgu darbību, kas vērsta pret valsts drošību kopumā.

Būtiskas izmaiņas paredzētas arī Krimināllikuma pantā, kas paredz atbildību par spiegošanu. Kā norāda likumprojekta autori, Latvijai starp NATO un Eiropas Savienības valstīm ir viens no vājākajiem regulējumiem spiegošanas radītā apdraudējuma novēršanai.

Piedāvātajā likuma redakcijā paredzēts kriminalizēt arī dažādas nevardarbīgas darbības pret valsts konstitucionālajām interesēm. Patlaban tiesiskais regulējums vērsts uz atklātām, tiešām un vardarbīgām darbībām.

Likumu paredzēts papildināt ar jaunu nozieguma sastāvu – darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas suverenitāti. Savukārt darbības, kas vērstas pret valstij vitāli svarīgām interesēm, plānots kriminalizēt neatkarīgi no to rakstura, jo to kaitīgumu galvenokārt nosaka darbību mērķis (piemēram, graut teritoriālo vienotību), nevis līdzekļi, kas lietoti mērķa sasniegšanai. Patlaban vardarbības lietošana ir obligāti konstatējama pazīme, taču valsts varu iespējams gāzt arī bez tiešas vardarbības lietošanas, norāda likumprojekta autori.

Grozījumi Krimināllikumā izstrādāti, sadarbojoties Satversmes aizsardzības birojam, Militārās izlūkošanas un drošības dienestam, Drošības policijai, Tieslietu ministrijai, Ģenerālprokuratūrai, Augstākajai tiesai, Rīgas apgabaltiesai, Iekšlietu ministrijai, Valsts policijai, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedrai, Latvijas Zvērinātu Advokātu padomei, un Sabiedriskās politikas centram Providus.

Ref: 102.000.102.12203