Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis no Latvijas Zaļās partijas ir gatavs kļūt par valsts pirmo personu, ja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī koalīcija atbalstīs viņa kandidatūru Valsts prezidenta amatam, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.
«Es esmu gatavs kandidēt. (..) Ja mana kandidatūra tiks atbalstīta ZZS un koalīcijā, tad es esmu gatavs,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma teica Vējonis.
Viņš gan uzsvēra, ka jautājums par Valsts prezidenta amata kandidātu vēl būs ZZS iekšējo diskusiju jautājums. «Iespēja pastāv. (..) Katrā ziņā es esmu gatavs, ka Zaļā partija varētu mani izvirzīt,» sacīja Vējonis.
Iepriekš ZZS solīja, ka Valsts prezidenta amatu kandidātu oficiāli nosauks 11.maijā, kas ir nākamā pirmdiena.
Arī premjere Laimdota Straujuma LTV raidījumam Rīta Panorāma norādīja, ka Vienotībai pret Vējoni ir pozitīva attieksme. Viņa gan pieļāva, ka partija Valsts prezidenta postenim tomēr varētu izvirzīt Eiropas Parlamenta deputātu Arti Pabriku. Taču premjere sacīja, ka svarīgi, lai būtu viens, koalīcijas izvirzīts kandidāts.
«Koalīcija kopumā pozitīvi izturas pret Vējoņa kunga kandidatūru,» sacīja Straujuma.
Vējonis ir cienīgs Valsts prezidenta amata kandidāts, bet Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvātā jurista Egila Levita kvalitātes ir labākas, telekanālā LNT izteicās VL-TB/LNNK politiķis Imants Parādnieks.
ZZS Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka apgalvoja, ka vēl nevar teikt, ka Vējonis būs ZZS prezidenta amata kandidāts, jo apvienības partijās oficiālu lēmumu vēl neesot. Vienlaikus pats viņš esot pārliecināts, ka no ZZS Vējonis ir viscienīgākais pretendents – viņš nav pārāk vecs, viņam ir labas angļu valodas zināšanas, ir pieredze iekšpolitikā un ārpolitikā, kā arī viņš ir guvis sabiedrības atbalstu Saeimas vēlēšanās.
Pēc Līdakas vārdiem, ZZS par Vējoņa kandidatūru nav bijušas sarunas ar koalīcijas partneriem, bet iebildes pret viņu neesot dzirdētas.
Savukārt Parādnieks par Vējoni izteicās piesardzīgi – Vējonis esot cienīgs prezidenta amata kandidāts, tomēr Levits zina vairāk valodas un viņam ir pieredze darbā Eiropas Savienības (ES) tiesā, kas nozīmējot, ka viņš zinot, kā starptautiski pārstāvēt Latvijas intereses.
Parādnieks tieši neatbildēja uz jautājumu, vai viņa teiktais nozīmē, ka Levits ir labāks prezidenta amata kandidāts par Vējoni. Kad partijas apsēdīšoties pie saruna galda, tad arī tiks vērtētas konkrēto kandidātu kvalitātes, kuram tās ir labākas, sacīja politiķis.
Parādnieks neatbildēja arī uz jautājumu, vai ir iespējams kompromiss un VL-TB/LNNK varētu tomēr nobalsot par Vējoni.
Uz repliku, ka Levits ir paudis gatavību kandidēt uz prezidenta amatu tikai tad, ja viņam tiek nodrošināts balsu vairākums, Parādnieks atbildēja, ka Levits esot paudis gatavību kandidēt, ja viņam būs deputātu atbalsts no vairāk kā vienas partijas, un Parādnieks zināja stāstīt, ka Levitam tāds esot. Līdaka gan domā, ka ZZS frakcijā esot viennozīmīgs atbalsts Vējonim.
Gan Vienotība, gan Nacionālā apvienība jau iepriekš neoficiāli pieļāva, ka varētu atbalstīt Raimonda Vējoņa kandidatūru. Bet visas koalīcijas kopīgais lēmums par Valsts prezidenta amata kandidātu paredzēts 12.maijā.
BNN jau vēstīja, ka pēc vienas politiķu apspriedes strauji pieauga aizsardzības ministra izredzes kļūt par Valsts prezidentu. Tomēr pati ideja par to, ka Vējonis varētu vadīt ne tikai kādu ministriju, bet arī valsti, nav jauna. ZZS iekšienē viņa kandidatūru apsprieda kā alternatīvu Valdim Zatleram jau 2010.gadā.
Tomēr toreiz Ventspils mērs Aivars Lembergs savu izvēli izdarīja par labu Andrim Bērziņam. Kopš tā laika Lemberga un Vējoņa attiecības bijušas saspīlētas, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.
Tomēr pēc slepenas sanāksmes trešdien Zemkopības ministrijā Lembergs domas mainījis. Uz to bija sanākuši Zaļo un zemnieku savienības partiju bosi, Aivars Lembergs, Augusts Brigmanis, Uldis Sesks un Ingmārs Līdaka no Zaļās partijas, nolemjot, ka nevienam īpašu iebildumu pret Vējoni prezidenta amatā neesot.
Lai izvairītos no asumiem, Zaļās partijas biedri bija aizlieguši ierasties līdzpriekšsēdētājam Viesturam Sileniekam.
Lembergs uzstājis, ka labākais kandidāts ir Sesks, pret ko asi iebildis Līdaka, sakot, ka Sesks neesot nopietna kandidatūra. Vējonis turpretī ir ministrs ar vislielāko pieredzi valdībā, NATO respektēts politiķis. Kādu brīdi pastrīdējies, galu galā Lembergs esot piekāpies. Līdaka neslēpa uzvaras prieku.
Būs Zaļās partijas valdes sēde un Vējonis tur tiks izvirzīts kā kandidatūra no Zaļās partijas puses. Nu, tas faktiski ir arī signāls, ka būtisku iebildumu pret šo kandidatūru nav, norādījis Līdaka.
Arī Vienotības vadītāja Solvita Āboltiņa pieļauj, ka Vējoņa dēļ varētu atkāpties no pašu kandidāta Arta Pabrika. Tad zaļajiem zemniekiem nebūtu iemesla prasīt sev premjerministra amatu. Ja amatu iegūtu Vienotība, tāds iemesls rastos.
Nacionālās apvienības politiķi stingri turas pie Egīla Levita ne tik daudz mugurkaula dēļ, cik tādēļ, ka pagaidām Vējoņa kandidatūrai netic, jo Lemberga atbalsts Vējonim varot arī mainīties.
Reizē ar prezidenta meklējumiem Saeimas kuluāros parādījusies amnestijas ideja, septiņus gadus vecs projekts, ar ko pie tā laika prezidenta Valda Zatlera nāca Latvijas Advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs. Likumprojekta sarakstīšanā, iespējams, esot piedalījies arī bijušais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš.
Amnestijas likumprojekts paredz ne tikai atbrīvot no soda jau notiesātas personas, bet arī izbeigt kriminālprocesus par ekonomiskiem noziegumiem, ja vien cilvēks ir balsojis par neatkarību, saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni vai savādāk izcēlies valsts priekšā. Likuma autori anotācijā taisnojas, ka saimnieciskiem cilvēkiem nebija pieredzes, organizējot biznesu pārejas periodā no sociālisma uz kapitālismu. Tādēļ, iespējams, šie cilvēki pieļāvuši kļūdas, kuras krimināllikums kvalificē kā noziegumus.
Gan toreiz, gan tagad amnestijas likumā būtu ieinteresēti Lembergs un digitālajā lietā apsūdzētie Andrejs Ēķis un Ojārs Rubenis.
TV3 raidījuma Nekā personīga rīcībā esošās ziņas liecina, ka amnestija iecerēta uz Latvijas valsts simtgadi 2018.gadā. Ap to laiku, iespējams, būs noslēdzies tiesas process Aivaram Lembergam.
Kā ziņots, pašreizējais prezidents Andris Bērziņš aprīļa pirmajā pusē pavēstīja par nekandidēšanu uz Valsts prezidenta pilnvaru otro termiņu. Kā potenciālie prezidenta amata kandidātu minēti Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, diplomāts un Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, kā arī oficiāli izvirzītie kandidāti – Latvijas Reģionu apvienības politiķis un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars un Saeimas deputāts Gunārs Kūtris, kuru izvirzījusi opozīcijā esošā partija No sirds Latvijai.
Savukārt neoficiālajās sarunās politiķi prognozē, ka nākamais Valsts prezidents pirmajā vēlēšanu kārtā netiks ievēlēts, līdz ar to arī īstais kandidāts uz šo amatu varētu kļūt zināms tikai pēc pirmās vēlēšanu kārtas.
Ref: 102.000.102.9709