Rietumvalstis nav pareizi novērtējušas Krievijas uzvedību un attieksmi pret citām valstīm, jo būtībā Krievijas attīstība ir atkarīga tikai un vienīgi no tās iekšējās attīstības dinamikas. Tieši tāpēc ir svarīgi saglabāt stingras pozīcijas un sabiedroto, īpaši ASV, atbalstu Baltijas valstu teritorijā. Tā Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (Center for Strategic and International Studies – CSIS) diskusijā uzsvēris aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Aizsardzības ministrs atklāja diskusiju, norādot, ka Latvijas vēsture ir iemācījusi vairākas vērtīgas atziņas. «Pirmā un vissvarīgākā – demokrātiskās vērtības ir svarīgas ne tikai, lai nodrošinātu individuālo brīvību, bet arī, lai aizsargātu mūsu valsts neatkarību,» sacīja Vējonis.
Sarunās par drošības situāciju Baltijas reģionā Vējonis uzsvēris, ka neskatoties uz to, ka Krievijas darbi nesaskan ar vārdiem, mēs [Rietumi] ticējām, ka Krievijā notiek pozitīvas pārmaiņas. «Tā ir bijusi mūsu, Rietumvalstu, lielāka kļūda, ka esam vērtējuši Krieviju pēc saviem standartiem,» tā ministrs.
«Mēs esam kļūdījušies, neatzīstot, ka Krievija attīstās, balstoties vienīgi uz savu ideoloģiju, tās ekonomika ir pilnībā atkarīga no jēlmateriāliem, jo īpaši enerģētikas. Tādējādi Krievijas varai ir nepieciešams demonstrēt militāras, uzvaras, ko mēs arī redzam pēdējos gados.»
«Krievijas agresija Ukrainā nepārprotami iezīmē tās vēlmi pārskatīt robežas, kādas Eiropā tika izveidotas pēc Aukstā kara,» sacīja Vējonis. «Jau otro reizi piecu gadu laikā Krievija pielietoja militāru spēku pret suverēnu valsti, kas reiz bijusi Padomju Savienības sastāvā.»
Aizsardzības ministrs norādīja, ka Krievija ir kļuvusi par ilgtermiņa problēmu, jo nav sagaidāmas pārmaiņas ne tās iekšpolitikā, ne tās uzvedībā starptautiskajā politikā, pat ja tiks «iesaldēta» situācija Austrumukrainā. «Līdz ar to attiecībā uz Krieviju es saredzu divus lielus izaicinājumus. Pirmkārt, kā attīstīt mūsu atturēšanas spēju tā, lai nerastos šaubas par apņemšanos pildīt starptautiskās drošības saistības, un, otrkārt, kā attīstīt un pastāvīgi ieviest mūsu ilgtermiņa politiku attiecībā pret Krieviju,» uzsvēra Vējonis.
«Esam sapratuši, ka Krieviju var atturēt ar dažādiem līdzekļiem. Pirmkārt, ar mūsu pašu spēju, apņemšanos stāties pretī, otrkārt, ar sabiedroto, jo īpaši, ASV klātbūtni Baltijas valstu teritorijā, un, treškārt, ar padziļinātu vispārējo izpratni par Krievijas uzvedību. Tikai šie visi komponenti kopā var kalpot par ticamiem atturēšanas pasākumiem mūsu reģionā,» savu viedokli pauda Vējonis.
Aizsardzības ministrs norādīja, ka hibrīdkarš Latvijai nav nekas jauns: «Esam saskārušies ar Krievijas izvērsto hibrīdkara darbību jau gadiem. Krievija ir mēģinājusi novērst integrācijas procesus Latvijā kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas, izmantojot propagandu, finansējot dažādas nevalstiskās organizācijas un citos veidos tiecoties ietekmēt cilvēku prātus, lai sētu neuzticību valstij.»
Vējonis uzsvēra sekojošus aspektu, lai veiksmīgi stātos pretī hibrīdkaram: «Pirmkārt, jāapzinās, ka situācijas neskaidrība, neizpratne ir noteicošā, lai hibrīdkarš izdotos, jo tādā situācijā ir pārāk daudz šaubu un jautājumu. Otrkārt, mums iespēju robežās jāidentificē un jāanalizē problēmas, mums pašiem jāapzinās mūsu vājas vietas, trūkumi un ievainojamība – tas ir priekšnoteikums, lai kliedētu neskaidrību. Un treškārt, tādēļ tik svarīga ir stratēģiskā komunikācija, jo vēl pirms militāra konflikta uzsākšanas ar tās palīdzību varam glābt mūsu cilvēku sirdis un prātus no mūsu sabiedrībām naidīgiem vēstījumi.»
Arī tiekoties ar latviešu kopienas pārstāvjiem Vašingtonā 19.aprīlī, Vējonis uzsvēris ASV nozīmi Baltijas valstu drošības jautājumos. «Latviešu diaspora ASV ir daudz darījusi, lai panāktu Latvijas uzņemšanu NATO. Savukārt tagad aicinu jūs iesaistīties aktīvi, pārliecinot ASV politiķus ASV klātbūtnes Baltijas valstīs nepieciešamību,» uzrunājot latviešus, sacīja Vējonis.
Tautieši interesējās par tālākiem aizsardzības plāniem Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spēju uzlabošanai un Latvijas gatavību sabiedroto uzņemšanai. Tāpat īpašas bažas tika paustas par informācijas telpā notiekošo un Latvijas spējām aizstāvēties pret augošo Krievijas propagandu.
Ministrs norādīja, ka valdība strādā pie šī jautājuma risināšanas, kā arī informēja par NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos darbību.
Savukārt pirmdien, 20.aprīlī, Vējonis tikās ar ASV senatoru Rodžeru Vikeru (Roger Wicker), lai informētu par aktualitātēm un izaicinājumiem Latvijas aizsardzības sistēmā. Ministrs pateicās par līdzšinējo ASV ieguldījumu un aicināja Senātu arī turpmāk atbalstīt priekšlikumus, kas saistīti ar ASV klātbūtni Baltijas valstīs un pārējos pasākumus.
Senators interesējās par Latvijas aizsardzības budžetu un norādīja, ka budžeta pieaugumam ir būtiska nozīme ne tikai Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, bet arī sabiedroto atbalsta nodrošināšanā. Tāpat tika pārrunāti jautājumi par iekšējas drošības situāciju Latvijā, kā arī soļi, kas būtu jāsper, lai stiprinātu NATO reaģēšanas spējas.
«Latvijas valdība apzinās esošās ģeopolitiskās situācijas nopietnību un ir nolēmusi palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP jau līdz 2018.gadam. Finansējums tiks izmantots, gan attīstot bruņoto spēku aizsardzības spējas, gan nodrošinot uzņemošās valsts atbalstu, kas ir būtisks sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanā,» uzsvēra aizsardzības ministrs.
Ministrs tikās ar ASV Ziemeļu pavēlniecības pārstāvjiem, lai pārrunātu ASV pieredzi ārējās drošības aizsardzības jautājumus, it īpaši tās militārā atbalsta aspektus. Ministrs tika iepazīstināts ar ASV pieredzi un izmantojamām tehnoloģijām un funkcijām, ko veic bruņotie spēki, lai nodrošinātu ārējo robežu drošību.
Vējonis norādīja, ka pēc notikumiem Ukrainā robežas aizsardzība ir kļuvusi par vienu no prioritārajiem jautājumiem un ka ASV pieredze šī jautājuma koordinēšanā ir noderīga Latvijai. Tāpat tika apspriesti koordinācijas mehānismi starp civilajām un militārajām struktūrām robežas drošības garantēšanā.
Ministrs tikās arī ASV Mičiganas Nacionālās Gvardes komandieri ģenerālmajoru Gregoru Vadnaju (Gregory Vadnais), lai pārrunātu tālākas sadarbības virzienus starp Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Mičiganas Nacionālo Gvardi. Ministrs pateicās ģenerālim par līdzšinējo Mičiganas ieguldījumu un jo īpaši dalību drošību veicinošos pasākumos Latvijā.
«Domāju, ka Mičiganas Nacionālajai Gvardei kā ciešākajam sadarbības partnerim arī turpmāk jāiesaistās sabiedroto drošību veicinošos pasākumos, tai skaitā jābūt pārstāvētai NATO štāba elementā Latvijā,» sarunas laikā sacīja aizsardzības ministrs.
Tāpat tika pārrunāts jautājums par to, kā Mičiganas Nacionālā Gvarde varētu sniegt atbalstu zemessargu apmācības sistēmas pilnveidošanā un rezerves karavīru iemaņu atjaunošanā.
Viens no labākajiem sadarbības piemēriem ir ASV atbalsts Latvijas gaisa atbalsta kontrolieru un apvienotā uguns atbalsta priekšējo novērotāju apmācību, kuri ir apmācīti un sertificēti saskaņā ar ASV prasībām. Gaisa atbalsta kontrolieru spējas tik labā līmenī ir attīstītas tikai desmit valstīm, neskaitot ASV, un Latvija bija septītā valsts pasaulē, kas izveidoja šādu kaujas atbalsta spēju.
Jau otro gadu ar Mičiganas atbalstu Latvijā norisinās arī apvienotā uguns atbalsta priekšējo novērotāju kurss. Šāds kurss ticis vadīts visā pasaulē jau vairāk nekā 350 reižu, un tikai astoņas reizes visi kursanti, kas uzsākuši mācības, saņēmuši sertifikātus. Latvija ir viena no šīm vietām.
Jau ziņots, ka aizsardzības ministrs apmeklē ASV darba vizītē no 18. līdz 24.aprīlim.
Ref:103.000.103.7275