Lai turpmāk valsts budžeta bāzes izdevumi būtu caurskatāmāki, tiktu nodrošināta lielāka parlamentārā kontrole pār budžeta veidošanu un izpildi, Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien, 6.novembrī, rosina Saeimu papildināt Likumu par budžetu un finanšu vadību, nosakot, ka valdībai jāveic pastāvīga valsts budžeta izdevumu un funkciju izvērtēšana atbilstoši valsts attīstības mērķiem.
«Manā ieskatā, ikgadējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes process nav efektīvs. Tas nenodrošina iespēju veikt visaptverošu valsts budžeta izdevumu izvērtēšanu. Netiek identificēta fiskālā telpa, kuras ietvaros varētu tikt finansētas nacionālā attīstības plānā un citos attīstības plānošanas dokumentos noteiktās prioritātes. Tāpat nepilnīgi tiek izvērtētas un īstenotas iespējas atbrīvoties no neefektīviem un nevajadzīgiem izdevumiem,» uzsver Vējonis.
Likuma papildinājumi nodrošinātu valsts budžeta izdevumu stratēģisku izvērtēšanu, kā arī dotu iespēju īstenot sistēmisku pieeju mērķtiecīgai un efektīvai ierobežoto valsts budžeta līdzekļu sadalei, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.
Iniciatīva paredz, ka Ministru kabinetam atbilstoši noteikumi jāizdod un prioritāri vērtējamo valsts politikas jomu, nozaru un valsts funkciju saraksts jānosaka līdz 2016.gada 1.martam.
BNN jau vēstīja, ka šobrīd Saeimā tiek skatīts valsts budžets 2016.gadam, kura skatīšana otrajā lasījumā paredzēta 30.novembrī.
Kopējie nākamā gada budžeta ieņēmumi ir plānoti 7,4 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,7 miljardi eiro. Lai nodrošinātu nepieciešamo izdevumu apjomu, tika pārskatīti nozaru ministriju bāzes izdevumi, samazinot tos par 3%. Tāpat tika pārskatīti investīciju projektu īstenošanas termiņi. Neatliekamo pasākumu īstenošanai rasts papildu 122,1 miljons eiro.
Ja salīdzina šā gada budžeta izdevumus ar nākamā gada budžetu, tad izdevumi būs pieauguši gandrīz par 200 miljoniem eiro (183 miljoni eiro). Ieņēmumi pret 2015. gadu pieaugs par 115 miljoniem eiro (114 miljoni eiro).
Viss šis pieaugums novirzīts prioritārajām nozarēm. Par 70 miljoniem eiro palielināsies finansējums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai, uzsver ministrs.
Finansējuma pieaugums par 6% pret šo gadu ir paredzēts profesionālajai izglītībai, par 10% zinātnei un par 18% sportam. Papildu līdzekļi tiks nodrošināti arī pašvaldību autoceļu uzturēšanai virs 8% un Valsts Kultūrkapitāla fondam virs 18%. Tāpat finansējums pieaugs arī veselības aprūpes nodrošināšanai.
Gatavojot 2017.gada budžetu, jau šā gada beigās Finanšu ministrija sāks darbu pie visu nozaru ministriju bāzes izdevumu daudz sīkākas pārskatīšanas, kā arī nodokļu pamatnostādņu izstrādes. Tādējādi jau 2017.gada budžeta projekta sagatavošanā nodrošināsim kardināli citādu pieeju kā līdz šim. Pašlaik jau ir skaidrs, ka pamatnostādņu ietvaros tiks izvērtēti tādi jautājumi, kā nodokļu slogs, kapitāla nodoklis, resursi veselības aprūpes finansēšanai un citi.
Ref: 102.000.102.11104