Saeima konceptuāli atbalstīja divus likumprojektus par nekustamā īpašuma daļu nepilnu 2 000 kvadrātmetru platībā atsavināšanu Rail Baltica vajadzībām.
Viens no valdības virzītajiem likumprojektiem paredz atsavināt nekustamā īpašuma daļu Rīgā, Vilkupurva ielā 26, Mūkupurva rajonā, kas atrodas netālu no lidostas Rīga, 1938 kvadrātmetru platībā.
Valdībā pagājušā gada jūnijā jautājums par konkrētā nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu jau tika skatīts, toreiz zemes gabala vērtība noteikta 23 973 eiro vērtībā jeb 12,37 eiro par vienu kvadrātmetru, tomēr šādai atlīdzībai zemes īpašnieks, juridiska persona, nepiekrita.
Zemes īpašniekam tika nosūtīti paziņojumi par iespēju vienoties par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, uz kuriem atbilde netika sagaidīta. Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā SIA Eiropas dzelzceļa līnijas pārstāvji klātienē tikās arī ar zemes gabala īpašnieka pārstāvjiem, kuri informēja, ka nepiekrīt nekustamā īpašuma atsavināšanai, jo neapmierina noteiktās atlīdzības apmērs par nekustamā īpašuma daļu.
Īpašnieka pārstāvji izteica lūgumu izskatīt iespēju izmantot citu taisnīgas atlīdzības kompensācijas veidu, piedāvājot citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu. Eiropas dzelzceļa līnijas e-pasta vēstulēs nosūtīja sarakstu ar valsts un pašvaldības nekustamajiem īpašumiem, kas varētu tikt izskatīts kā cits taisnīgas atlīdzības kompensācijas veids, tomēr atbilde uz šīm vēstulēm netika saņemta.
Ņemot vērā, ka noteiktajā termiņā nekustamā īpašuma īpašnieks nav sniedzis atbildi uz nosūtītajiem paziņojumiem, kā arī līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu nav noslēgts,
lemts likumprojektu par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām virzīt izskatīšanai Saeimā.
Konkrētajā zemes gabalā Vilkupurva ielā 26 projektēts dzelzceļa uzbērums ar servisa ceļiem abās uzbēruma pusēs. Šīs zemes vienības daļas posmā atrodas divi galvenie sliežu ceļi, kā arī atzars uz projektēto kravu parku.
Šajā posmā trase projektēta augstā uzbēruma tehnoloģijā ar apkalpes ceļiem abās uzbēruma pusēs, tādēļ dzelzceļa nodalījuma josla šajā posmā ir platāka nekā posmā kur dzelzceļš projektēts uz estakādes. Uzbēruma tehnoloģija salīdzinājumā ar estakādi ir ar ievērojami zemākām būvniecības un apkalpes izmaksām, kā arī drošāka avāriju gadījumā. Atsavināmo zemes vienības daļu dzelzceļa nodalījuma josla skar tik lielā platībā, lai dzelzceļa trasi pēc iespējas pietuvinātu starptautiskās lidostas Rīga termināļa ēkai un būtu maksimāli mazs attālums no Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas ēkas līdz lidostas terminālim, skaidro SM.
Otrs likumprojekts paredz nekustamā īpašuma daļas piecu kvadrātmetru platībā piespiedu atsavināšanu dzelzceļa projekta Rail Baltica vajadzībām.
Valdības parlamentā virzītais likumprojekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma daļu piecu kvadrātmetru platībā Rīgā, Rūsiņa ielā 1, kas atrodas starp autobusu stāvvietu Abrenes ielā, dzelzceļa uzbērumu un Lāčplēša ielu. Tās vērtība noteikta 127 eiro cena par vienu kvadrātmetru jeb kopējā maksa – 635 eiro.
Nekustamo īpašumu nepieciešams atsavināt saistībā ar to, ka gar dzelzceļa uzbēruma dienvidu pusi virzienā no Dzirnavu ielas uz Daugavpils ielu paredzēts nodrošināt gājēju un riteņbraucēju plūsmu, kas skar arī šo zemes gabalu. Kā norāda likumprojekta izstrādātājs, Satiksmes ministrija (SM), izbūves realizācija nav iespējama, neskarot konkrēto teritoriju.
Zemes īpašnieks ir juridiska persona, kas atsavināšanas procesā lūdzis kompensāciju 120 000 eiro apmērā. Zemes gabala īpašnieks norādījis, ka, viņaprāt, valstij būtu jāatsavina pilns nekustamais īpašums 1 000 kvadrātmetru platībā, jo saistībā ar Rail Baltica būvniecību šī juridiskā persona nevarētu realizēt mērķus, kas tika paredzēti, sākotnēji zemi iegādājoties.
SM valdību informēja, ka zemes gabala īpašniekam nosūtīts paziņojums ar aicinājumu vienoties par iespēju noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu. Tomēr no īpašnieka nav saņemta atbilde arī pēc atkārtota paziņojuma nosūtīšanas.
Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā SIA Eiropas dzelzceļa līnijas pārstāvji tikās arī ar zemes gabala īpašnieka pārstāvjiem. Tikšanās laikā zemes gabala īpašnieka pārstāvji informēja, ka neiebilst nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai, bet arī pēc vairākkārtējām telefonsarunām ar Eiropas dzelzceļa līnijas pārstāvjiem nav veikuši nekādas darbības, kas būtu vērstas uz līguma par nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu noslēgšanu.
SM skaidro, ka īpašnieks nav iesniedzis pierādījumus, lai atbilstoši Civillikumā un Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajam pierādītu zaudējumu pamatotību. Ievērojot minēto, lūgums par zaudējumu atlīdzināšanu nav pamatots.
Līdz ar to zemei noteikta tās kopējā vērtība 574 eiro apmērā jeb 13 eiro par kvadrātmetru. No īpašnieka nav saņemta konkrēta atbilde par piekrišanu aprēķinātajai atlīdzībai.
SM pauž, ka labums, ko sabiedrība iegūs, nosakot konkrēto nekustamo īpašumu īpašniekiem pamattiesību ierobežojumu, ir lielāks par indivīda interesēm nodarīto kaitējumu. Šajā gadījumā minētā nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama īpašu sabiedrības interešu un publisku mērķu sasniegšanai – dzelzceļa transporta infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras būvniecībai, kas nodrošinās Latvijas integrāciju Eiropas Savienības (ES) dzelzceļu sistēmā, veicinot Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī nodrošinot iedzīvotāju mobilitāti un labiekārtotas vides pieejamību.
Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1 435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka Rail Baltica dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.