Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 2.jūlijā, otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz, ka Ministru kabinets (MK) varēs noteikt atbildīgo iestādi, kurai būs pienākums organizēt «zaļās» enerģijas obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību un kontroli, novērst pārkompensāciju, kā arī atgūt nepamatoti izmaksātu valsts atbalstu, BNN uzzināja Saeimas Preses dienestā.
Pārkompensācija likumprojektā definēta kā ražotāja saņemtā atbalsta apmērs, kura rezultātā tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma. Vienlaikus likuma grozījumi paredz, ka kopējais atbalsta periods vienai elektrostacijai, summējot visa veida atbalstus elektroenerģijas ražošanai, nevarēs pārsniegt 20 gadus.
«Ir svarīgi, ka valsts atbalsta elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, kas veicina Latvijas energoneatkarību, kā arī risina vides problēmas. Vienlaikus līdzšinējais obligātā iepirkuma atbalsta mehānisms nav bijis pietiekami uzraudzīts. Tas novedis pie tā, ka atbalsts ticis izmantots ļaunprātīgi. Ar grozījumiem Elektroenerģijas likumā paredzēts pārraudzīt obligātā iepirkuma atbalsta mehānisma darbību,» pēc sēdes pauda Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.
Kontroles ietvaros arī iecerēts veikt elektrostaciju aprīkojuma pārbaudes, kā arī vērtēt, vai elektrostaciju darbība atbilst elektroenerģijas obligātā iepirkuma vai garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu nosacījumiem. Paredzēts, ka, konstatējot Ministru kabineta noteikumu prasību pārkāpumu, komersantam varēs atcelt piešķirtās priekšrocības, kā arī lemt par prasību atmaksāt izmaksāto atbalstu. Konstatēta pārkāpuma gadījumā komersantam būs jāpierāda, līdz kuram brīdim tas ir ievērojis normatīvajos aktos noteiktās prasības atbalsta saņēmējiem.
Tautsaimniecības komisija arī atbalstīja enerģētikas nozares valsts atbalsta sistēmas darbības regulēšanas nodevu, kuras mērķis būtu nodrošināt sistēmas uzturēšanas efektivitāti, darbības kontroli un veicināt sistēmas ilgtspēju.
Likumprojektā precizēti arī ar elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, kā arī saražotās elektroenerģijas daudzuma izcelsmes apliecinājumu saistīti jautājumi. Likumprojektā reglamentēta energosistēmas izolētās darbības testa veikšana, kas nepieciešama gaidāmajai Baltijas valstu energosistēmas sinhronizācijai ar Eiropu un desinhronizācijai no Krievijas un Baltkrievijas.
Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai plānots uzlikt uzdevumu katru gadu apstiprināt sadales sistēmas operatora, kura sistēmai pieslēgti vairāk nekā 100 tūkstoši lietotāju, izstrādāto sadales sistēmas attīstības plānu un uzraudzīt tā izpildi.
Lai likums stātos spēkā, tas vēl otrajā un trešajā lasījumā jāskata Saeimai.