Eiropas Komisija (EK) trešdien, 20.decembrī, rosinājusi veikt pārskatīšanu divos virzienos – lai atvieglotu dzīvi mazākām ieguldījumu sabiedrībām un vienlaikus lielākām, sistēmiskām ieguldījumu sabiedrībām piemērotu tādu pašu režīmu kā Eiropas bankām.
«Ieguldījumu sabiedrības un pakalpojumi, ko tās sniedz, ir vitāli svarīgi labi funkcionējošai kapitāla tirgu savienībai (KTS). Līdztekus bankām ES kapitāla tirgi balstās uz vairākiem tūkstošiem mazu un lielu ieguldījumu sabiedrību, kas sniedz konsultācijas klientiem, palīdz uzņēmumiem izmantot kapitāla tirgus, pārvalda aktīvus un nodrošina tirgus likviditāti, tādējādi sekmējot ieguldījumus visā ES. ES ir nepieciešami spēcīgāki kapitāla tirgi, lai sekmētu ieguldījumus, rastu jaunus finansējuma avotus uzņēmumiem, piedāvātu mājsaimniecībām labākas iespējas un stiprinātu ekonomisko un monetāro savienību,» skaidro Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.
Saskaņā ar iesniegtajiem priekšlikumiem vairākumam ieguldījumu sabiedrību ES vairs netiks piemēroti noteikumi, kas sākotnēji tika izstrādāti bankām. Tas samazinās administratīvo slogu, stimulēs konkurenci un palielinās ieguldījumu plūsmas, kas ir kapitāla tirgu savienības prioritātes, nekaitējot finanšu stabilitātei. Vienlaikus lielākajām un sistēmiskākajām ieguldījumu sabiedrībām tiktu piemēroti tādi paši noteikumi un uzraudzība kā bankām.
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis sacīja: «Noteikumiem jābūt samērīgiem un atbilstošiem darbības riska pakāpei. Mazākām ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām tiks atvieglots administratīvais slogs, piemērojot vienkāršākas prasības, kas vairāk atbilst to riska profilam. Savukārt lielākas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kuru radītie riski ir salīdzināmi ar banku riskiem, būtu jāregulē un jāuzrauga tāpat kā bankas. Jaunie noteikumi palīdzēs visām ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām īstenot mērķi – piesaistīt patērētāju un ieguldītāju ietaupījumus uzņēmumiem. Jaunie noteikumi atbalstīs efektīvi funkcionējošus kapitāla tirgus, vienlaikus nodrošinot finanšu stabilitāti.»
Par darbvietām, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens (Jyrki Katainen) teica: «Mūsu mērķis ir samazināt izmaksas saistībā ar atbilstības nodrošināšanu ES tiesību aktiem. Šodien iesniegtais priekšlikums vienkāršot un racionalizēt prudenciālos noteikumus ieguldījumu sabiedrībām ir daļa no šiem centieniem. Mūsu noteikumu kopumam ir jāatbalsta šo sabiedrību centrālā loma ieguldījumu plūsmu virzīšanā kapitāla tirgos, vienlaikus nodrošinot, ka viņu darbībās pastāvošie riski tiek atbilstīgi segti. Lielāka konkurence un ieguldītāju aizsardzība ir vienas un tās pašas monētas – tirgus uzticības palielināšanas un izaugsmes atbalstīšanas – divas puses.»
Priekšlikuma galvenie elementi – ieguldījumu sabiedrībām ir svarīga loma ietaupījumu un ieguldījumu plūsmu veicināšanā visā ES. Tās sniedz virkni pakalpojumu, kas ieguldītājiem ļauj piekļūt vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgiem. Šie pakalpojumi ietver ieguldījumu konsultācijas, portfeļa pārvaldīšanu, rīkojumu izpildi klientu uzdevumā, finanšu instrumentu tirdzniecību un palīdzību uzņēmumiem rast līdzekļus kapitāla tirgos.
Priekšlikumā ir iekļauti arī – jauni un vienkāršāki prudenciālie noteikumi attiecībā uz lielāko daļu ieguldījumu sabiedrību, kuras nav sistēmiskas, nekaitējot finanšu stabilitātei, un grozīti noteikumi, lai nodrošinātu, ka lielas, sistēmiskas ieguldījumu sabiedrības, kas veic bankām līdzīgas darbības un rada riskus, kuri līdzīgi banku riskiem, tiek regulētas un uzraudzītas tāpat kā bankas.
Līdz ar to Eiropas Centrālā banka, veicot savas uzraudzības funkcijas (vienotais uzraudzības mehānisms), uzraudzītu šādas sistēmiskas ieguldījumu sabiedrības banku savienībā. Tas nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus lielo un sistēmisko finanšu iestāžu starpā.
Jaunie noteikumi sadala nesistēmiskas ieguldījumu sabiedrības divās grupās. Kapitāla prasības vismazākajām un ar vismazāko risku saistītajām ieguldījumu sabiedrībām tiks izklāstītas vienkāršākā veidā. Noteikumi būs vispusīgi un pietiekami spēcīgi, lai aptvertu ieguldījumu sabiedrību riskus, taču pietiekami elastīgi, lai ņemtu vērā dažādos darījumdarbības modeļus un nodrošinātu, ka šīs sabiedrības var saglabāt komerciālo dzīvotspēju. Šīm sabiedrībām netiktu piemērotas nekādas papildu prasības attiecībā uz korporatīvo pārvaldību vai atalgojumu.
Attiecībā uz lielākām sabiedrībām noteikumi ievieš jaunu veidu, kā izmērīt to riskus, balstoties uz šo sabiedrību darījumdarbības modeļiem. Attiecībā uz sabiedrībām, kuras tirgo finanšu instrumentus, noteikumi tiks apvienoti ar spēkā esošo noteikumu vienkāršotu versiju.
Priekšlikumā kā kredītiestādes papildus definētas tās sistēmiskās ieguldījumu sabiedrības, kuras veic konkrētas bankām līdzīgas darbības (t. i., parakstīšanu un tirdzniecību savā vārdā (uz sava rēķina)) un kuru aktīvi pārsniedz EUR 30 miljardus. Šīm sistēmiskajām sabiedrībām pilnā apjomā tiks piemēroti tādi paši noteikumi kā bankām. Kā paziņots Komisijas pārskatā par Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI), tas nozīmē, ka šo sabiedrību operācijām dalībvalstīs, kuras piedalās banku savienībā, tiek piemērota ECB tieša uzraudzība vienotajā uzraudzības mehānismā.
EK norāda, ka darba ietvaros pie kapitāla tirgu stiprināšanas Komisija savā Kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatā paziņoja, ka tā ierosinās efektīvāku prudenciālo un uzraudzības sistēmu attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām. Visās dalībvalstīs Eiropas ekonomikas zonā (EEZ) ir vairāki tūkstoši ieguldījumu sabiedrību. Lielākā daļa šo sabiedrību ir mazas vai vidēja apmēra un koncentrējas uz ieguldījumu konsultāciju sniegšanu, rīkojumu saņemšanu, nosūtīšanu un izpildi, kā arī portfeļu pārvaldīšanu. Atšķirībā no kredītiestādēm ieguldījumu sabiedrības nepieņem noguldījumus un neizsniedz aizdevumus. Tas nozīmē, ka šīs sabiedrības ir krietni mazāk pakļautas kredītriskam un riskam, ka noguldītāji īsā laikā izņems savu naudu.
Trešdienas, 20.decembra, pārskats ir daļa no Komisijas REFIT programmas un ir saskaņā ar Kapitāla prasību regulā (KPR) paredzētajām pilnvarām. Tā mērķis ir nodrošināt, ka kapitāla, likviditātes un citas galvenās prudenciālās prasības attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām ir noteiktas pareizi. KPR prasības lielākoties koncentrējas uz bankām un nav pilnībā piemērotas visām ieguldījumu sabiedrībām. Pārskats ir balstīts uz EBI 2017.gada septembra politikas ieteikumu, un par to tika paziņots arī 2017. gada oktobra paziņojumā par banku savienības izveides pabeigšanu.
Ref:224.000.103.3184