Mazinot sociālo nevienlīdzību un sociāli mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām nodrošinot zāļu savlaicīgu pieejamību ambulatorajā aprūpē, iespējams efektīvi ārstēt šos pacientus, kā arī ietaupīt ļoti lielus finanšu līdzekļus, kas tiek izlietoti hospitalizācijai, secināja eksperti tiešsaistes vebinārā Kā mazināsim sociālo nevienlīdzību? Pacientu līdzmaksājumu samazināšana.
Apkopojot ekspertu runāto, vebināra vadītājs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docents Romualds Ražuks uzsvēra, ka jautājums par medikamentu pieejamības uzlabošanu sociāli apdraudētām sabiedrības grupām beidzot ir jāizkustina no «nāves punkta». Nav pieņemami, ka joprojām ir pacientu grupas, kurām liels līdzmaksājums ir būtisks šķērslis ceļā uz ārstēšanu.
2008.gada ekonomiskās krīzes laikā zāļu cenas kompensācijas apjomus samazināja, bet vēlāk daudzu medikamentu valsts apmaksātā cenas daļa atgriezās pirmskrīzes līmenī.
Taču vairāku slimību, piemēram, sirds mazspējas, ārstēšanai nepieciešamajām zālēm kompensācijas apjoms joprojām ir pazemināts.
Romualds Ražuks norādīja, ka vebināra eksperti ar secinājumiem iepazīstinās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputātus.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāte Anda Čakša (JV) aicināja Nacionālo veselības dienestu veikt aprēķinus, cik daudz pacientu spiesti izvēlēties un cik lielus līdzekļus iztērē par maksas veselības aprūpes pakalpojumiem, kad nav pieejami valsts apmaksāti pakalpojumi. Tāpat, vērtējot līdzekļu piešķiršanu medikamentu kompensācijai, būtu jāvērtē ekonomiskie ieguvumi, ko sniedz ārstēšanas uzlabošana. Deputāte arī aicināja lielāku uzmanību pievērst veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātei, jo veselības nozares budžets ir palielinājies, tāpēc būtu jākontrolē, vai ir augusi arī pakalpojumu kvalitāte.
Atklājot vebināru, biedrības EAPN-Latvia valdes priekšsēdētāja Laila Balga atgādināja par Eiropas sociālo tiesību pīlāra 16. principu, kurš nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz laicīgu piekļuvi kvalitatīvai profilaktiskajai un ārstnieciskajai veselības aprūpei par pieņemamu cenu. «Diemžēl šos mērķus Latvijā ir ļoti grūti realizēt, jo pietrūkst valsts ieinteresētības. Veselības aprūpe ir viena no jomām, kurā ir ļoti būtiski nodrošināt ārstēšanas pieejamību tieši sociāli mazaizsargātajām sabiedrības grupām. Būtiska problēma ir pacientu līdzmaksājumi, kas Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā. Ir pēdējais brīdis šo situāciju mainīt,» uzsvēra biedrības vadītāja.
Latvijas Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas prezidents, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors Jānis Vētra uzsvēra, ka pacientu līdzmaksājumi ir viens no sociālās nevienlīdzības dzinējspēkiem. Veselības aprūpe ir viena no cilvēku pamattiesībām, un tās pieejamība nedrīkst būt atkarīga no sociālā stāvokļa. Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā jāvalda taisnīguma principam.
Jānis Vētra skaidroja, ka veselības aprūpei ir jābūt visaptverošai.
Lai to sasniegtu, valstij ir jānodrošina stipra, efektīva un labi pārvaldīta veselības sistēma, kas apmierina prioritārās veselības vajadzības.
Tāpat jānodrošina finansiāla pieejamība, lai cilvēki, izmantojot veselības aprūpes pakalpojumus, neciestu finansiālas grūtības. Jābūt pieejamībai būtiskām zālēm un medicīnas tehnoloģijām, kā arī jābūt labi apmācītiem, motivētiem veselības aprūpes darbiniekiem, lai sniegtu labākajos pieejamajos pierādījumos balstītus pakalpojumus un apmierinātu pacientu vajadzības.
Eksperts atzina, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma Covid-19 pandēmijas apstākļos ir strādājusi labi. Tomēr šis stresa tests uzradīja arī visas vājās sistēmas vietas. Viena no tām ir finansējums. Lai arī kopējais veselības aprūpes budžets katru gadu palielinās, joprojām ļoti augsta saglabājas tā izdevumu daļa, kuru iedzīvotāji ir spiesti piemaksāt paši. Piemēram, 2018.gadā veselības aprūpes nozares budžeta īpatsvars iekšzemes kopproduktā bija nedaudz vairāk par 3%, bet izdevumi veselībai bija ap 6% no IKP. Šāda situācija šobrīd nav uzskatāma par taisnīgu, norādīja Jānis Vētra.
Jānis Vētra pauda uzskatu, ka atalgojuma izdalīšana no visām pārējām veselības aprūpes izmaksām zināmā mērā var novest strupceļā. Ja, nodrošinot adekvātu samaksu ārstiem, medicīnas māsām un citiem nozares darbiniekiem, nebūs pieejamas ārstniecības tehnoloģijas, netiks apmaksāti mūsdienīgi medikamenti, tad mediķu neapmierinātība nemazināsies, jo «alga ir, bet nevar izpildīt savus mediķu pienākumus». Eksperts uzsvēra, ka, lai mazinātu nabadzības risku un uzlabotu veselības aprūpi, ir jārisina arī citi jautājumi, ne tikai atalgojuma problēma.
Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrības vadītājs, kardiologs, RSU asociētais profesors Kārlis Trušinskis pauda uzskatu, ka pret nabadzību Latvijā cīnās nepietiekami, lai gan tā ir būtiska mūsu sabiedrības problēma. «Latvijā nav jābūt nabadzīgam, pietiek būt senioram, lai būtu sociāli ievainojamo cilvēku kategorijā,» akcentēja kardiologs.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati rāda, ka Latvijā ir augsts neapmierināto medicīnisko vajadzību līmenis – 6% valsts iedzīvotāju nav apmierinājuši savas medicīnisko pārbaužu vai ārstēšanas vajadzības izmaksu, attāluma vai gaidīšanas laika dēļ. Tas ir trīs reizes vairāk nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs.
Savukārt Latvijas sabiedrības daļā ar zemiem ienākumiem šādu cilvēku ir 13%.
Šo vajadzību neapmierināšana galvenokārt saistīta ar ambulatoro zāļu izmaksām. «Šobrīd ir pieejamas inovatīvas un efektīvas zāles, kas pacientus ārstē un tiem nodrošina labāku dzīves kvalitāti un pagarina dzīvildzi. Taču, ja modernās terapijas netiek nodrošinātas, pacients nonāk slimnīcā. Samazināt hospitalizāciju apjomu ir ļoti būtiski gan no pacientu veselības, gan izmaksu viedokļa. Piemēram, sirds mazspējas gadījumā Latvija diemžēl ir viena no Eiropas līderēm, vērtējot pēc slimnīcās nogādāto pacientu skaita. Lielbritānijas nacionālā veselības dienesta aprēķini liecina, ka hospitalizācija apēd 69% no sirds mazspējas ārstēšanai atvēlētajām izmaksām,» skaidro Trušinskis.
Eksperts atzina, ka pēdējā laikā ir panākti uzlabojumi, piemēram, nodrošinot, ka pacientiem tiek izrakstītas lētākās zāles. «Tomēr ir jāsper nākamais solis – jānodrošina augstāks kompensācijas apmērs tām zālēm, kurām tas ir 50% vai 75%. Tāpat jānodrošina pieeja inovatīvām, efektīvām zālēm. Sirds mazspējas ārstēšanai nepieciešamajiem medikamentiem ir 75% cenas kompensācija. Ja zāļu cena ir 60 eiro, tad pacientam jāpiemaksā 15 eiro, taču, ja zāles maksā 300 eiro, tad pacienta līdzmaksājums jau veido 75 eiro. Tā senioriem ir ļoti nopietna barjera saņemt modernu, efektīvu terapiju. Šī situācija ir jāmaina un jāpalielina kompensācijas apjoms,» norādīja Kārlis Trušinskis.
Pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa akcentēja, ka sirds mazspēja galvenokārt skar gados vecākus cilvēkus.
«Kopīgi ar citām organizācijām topošajām Sabiedrības veselības pamatnostādnēm iesniedzām priekšlikumu palielināt finansējumu kompensējamiem medikamentiem tieši sirds mazspējas pacientiem. Tā ir pacientu grupa, kuras rocība bieži vien ir mazāka salīdzinājumā ar citiem. Atbilde no Veselības ministrijas mūs pārsteidza. Ministrija vidējo līdzmaksājumu par zālēm sirds mazspējas ārstēšanai bija salīdzinājusi ar vidējo līdzmaksājumu par medikamentiem citu kardiovaskulāro slimību ārstēšanai, un secinājusi, ka sirds mazspējas pacienti maksā mazāk. Manuprāt, tā nevar salīdzināt, jo pacientiem bieži vien ir daudz dažādu slimību. Bez sirds mazspējas tā var būt arī hipertensija, mirdzaritmija. Pensionāriem, senioriem par zālēm ir jāmaksā milzīgas summas. Daudzi pacienti var atļauties nopirkt zāles tikai tāpēc, ka saņem tuvinieku atbalstu. Tāpēc mēs aicinātu apsvērt risinājumu, kad medikamentu cenas kompensācijas apjoms tiek paaugstināts noteiktām pacientu grupām, piemēram, tiem, kas sasnieguši pensijas vecumu,» skaidro pacientu pārstāve.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas pienākumu izpildītāja Agnese Dagile skaidroja, ka Eiropas Padome savās rekomendācijās jau kopš 2015.gada atkārtoti Latvijai norādījusi, ka veselības aprūpes sistēmai jādarbojas efektīvi, un sistēmā ir jāiegulda atbilstoši finansiālie un cilvēku resursi. Tāpat arī norādīts, ka veselības aprūpei jākļūst pieejamākai – gan fiziski, piemēram, primārā aprūpe reģionos, gan arī finansiāli – pakalpojumiem jābūt tādām izmaksām, kuras sabiedrība var atļauties.
Augstie līdzmaksājumu bieži vien neļauj cilvēkiem saņemt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus savlaicīgi.
ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējumu varēs izmantot arī veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai un reformu īstenošanai, akcentēja Agnese Dagile. Tomēr plāna mērķis nav dzēst ugunsgrēku, bet sakārtot sistēmas ilgtermiņā, tajā skaitā, lai veselības aprūpes izmaksas ir adekvātas, lai primārā aprūpe ir viegli pieejama arī cilvēkiem reģionos, lai medicīnas personāls varētu kvalitatīvi strādāt. Šobrīd notiek sarunas starp EK un Latviju par plāna naudas izmantošanu. Tomēr šo naudu nevar izmantot visam, piemēram, ārstu algām vai zāļu cenas kompensācijai.
«Jāakcentē arī, ka neveselīgs dzīvesveids –alkohola lietošana, smēķēšana, mazkustīgums, ēšanas paradumi – ir viens no iemesliem sliktajiem Latvijas rezultātiem veselības jomā. Tāpēc ļoti būtiski ir padarīt pieejamākus veselības profilakses pakalpojumus,» uzsvēra EK pārstāvniecības vadītāja.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) Ārstniecības pakalpojumu departamenta Pakalpojumu attīstības nodaļas vadītājs Ģirts Lapiņš pastāstīja, ka pēdējā laikā NVD ir veicis vairākus pasākumus, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību un atvieglotu senioru iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Piemēram, samazināts līdzmaksājuma apjoms par ārsta apmeklējumu. 2020.gadā NVD rosināja no līdzmaksājuma atbrīvot pacientus ar 2.grupas invaliditāti. Nepieciešamais finansējums 3,1 miljona eiro apmērā tika pieprasīts, tomēr 2021.gada budžetā pagaidām nav iekļauts.
No 2020.gada 1.janvāra līdz 272 eiro vienai personai palielināts trūcīgās mājsaimniecības ienākumu slieksnis. Tas nozīmē, ka veselības aprūpes pakalpojumi kļūs pieejamāki, jo trūcīgās personas ir atbrīvotas no pacientu līdzmaksājumiem.
Pacientu līdzmaksājumu slogu par zālēm ir samazinājis lēmums no 2020.gada aprīļa mainīt medikamentu izrakstīšanas kārtību, receptēs norādot nevis zāļu nosaukumu, bet aktīvo vielu. Tas nozīmē, ka tiek izrakstītas lētākās zāles, skaidroja Ģirts Lapiņš.
Vebināru Kā mazināsim sociālo nevienlīdzību? Pacientu līdzmaksājumu samazināšana organizēja biedrība EAPN-Latvia un tas notika 9.aprīlī. Vebinārā piedalījās Saeimas deputāti, veselības aprūpes nozares eksperti, pacientu biedrību, EAPN-Latvia tīkla dalībnieki un citu NVO pārstāvji, kā arī mediju pārstāvji.
Biedrība EAPN-Latvia ir 2013.gadā dibināta nevalstiska organizācija, kuras mērķis ir, darbojoties Eiropas Tīklā cīņai pret nabadzību, attīstīt sociāli drošu Latviju, kas brīva no nabadzības un sociālās atstumtības un kurā pieejamas ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības visiem. Biedrība iestājas pret visa veida diskrimināciju un sociālo atstumtību. Pašlaik EAPN-Latvia ir 29 biedru organizācijas un astoņi asociētie biedri.