No trešdienas, 1.jūlija, tie nodokļu maksātāji, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktās datorizētās riska analīzes rezultātā tiks identificēts «aplokšņu» algu risks, par to saņems brīdinājuma paziņojumu elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).
Nodokļu maksātājus, kuri EDS saņēmuši šādu paziņojumu, VID aicina pārliecināties par VID iesniegto datu atbilstību veiktajai saimnieciskajai darbībai un, izmantojot savas nodokļu maksātāja tiesības, iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā pārskata «Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī» labojumus.
Nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt VID pārskata labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits), informē VID.
Gadījumos, ja, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir pārkāpti likumi, Ministru kabineta noteikumi vai vietējo pašvaldību saistošie noteikumi, VID papildus aprēķina nodokļus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem, kā arī samazina nodokļa maksājuma apmēru triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa.
Tos nodokļu maksātājus, kuriem VID veiktās datorizētās riska analīzes rezultātā ir uzrādīti augstākie nodokļu nenomaksas riski, tajā skaitā, «aplokšņu» algu risks, VID turpinās uzraudzīt un nepieciešamības gadījumā veiks atbilstošus nodokļu administrēšanas pasākumus.
BNN jau vēstīja, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pakāpeniski mazinās – ja 2014.gadā tas bijis 24,7% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad šogad tas tiek prognozēts 23,6% apmērā. Tā secināts austriešu ekonomikas profesora Frīdriha Šneidera veiktajā Eiropas ēnu ekonomikas pētījumā, kas balstīts uz makroekonomisko datu pārbaudi un analīzi.
Tikmēr Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomikas apmērs 2014.gadā bijis 27,1% no IKP, savukārt plānotais apmērs 2015.gadā ir attiecīgi 25,8% un 26,2%. Vidējais Eiropas Savienības (ES) valstu ēnu ekonomikas rādītājs šobrīd ir 18,3%. Kā norāda Šneiders, Latvija un pārējās Baltijas valstis ir to 21 ES valstu vidū, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars turpinās samazināties.
Ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanās pēc pētnieka novērotā skaidrojama ar atgūšanos no pasaules ekonomiskās krīzes un to, ka ekonomiski labvēlīgos apstākļos sabiedrība mazāk iesaistās ēnu ekonomiku veicinošās aktivitātēs. Ekonomikas attīstība arī turpmāk būs noteicošais priekšnosacījums tam, lai ēnu ekonomika mazinātos.
Savukārt pēc Stockholm School of Economics in Riga docenta Arņa Saukas šā gada maijā publiskotā pētījuma datiem par ēnu ekonomikas uztveres indeksu, kas balstīts uz Baltijas valstu uzņēmēju aptaujām, 2014.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija 23,5%, kamēr Lietuvā – 12,5% un Igaunijā – 13,2%.
Ēnu ekonomikas apmērs Latvijā pēc abu pētnieku secinātā ir savstarpēji korelējošs, tomēr būtiski atšķiras informācija par pārējām Baltijas valstīm.
Ref: 102.000.102.10189