No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) saņemtos materiālus saistībā ar nepilnībām Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores Ingas Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir pārsūtījis Ģenerālprokuratūrai piekritības izlemšanai.
KNAB skaidro, ka materiāli pārsūtīti Ģenerālprokuratūrai, jo Krimināllikuma 219.panta Izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas piemērošana nav tā kompetencē. Ņemot vērā minēto, «materiāli nekavējoties tika nosūtīti ĢP [Ģenerālprokuratūrai] piekritības izlemšanai,» norāda KNAB.
VID izvērtējis Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un secinājis, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā, pastāstīja VID Sabiedrisko attiecību daļā.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 275.panta 2.daļā noteikto, 12.augustā pieņemts lēmums par lietvedības izbeigšanu un materiāli nodoti KNAB.
LAPK 275.panta 2.daļa nosaka, ka lēmums par lietvedības izbeigšanu tiek pieņemts, «ja konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Šādā gadījumā materiālus nodod izmeklēšanas iestādei, kas ir tiesīga uzsākt kriminālprocesu».
Koļegova tieši 12.augustā, dienā, kad VID pieņēma iepriekšminēto lēmumu, paziņoja par savas kandidatūras atsaukšanu.
Koļegova pagaidām nav atbildējusi uz zvaniem un īsziņām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kura vadītās ministrijas pārraudzībā ir VVD, sacīja, ka vēl nav iepazinies ar VID izvērtējumu par Koļegovas pieļautajiem pārkāpumiem, tāpēc nevar komentēt, vai konstatētie trūkumi netraucēs viņai pildīt VVD vadītājas pienākumus. Komentāru par radušos situāciju ministrs varēšot sniegt rītdien.
Kā ziņots, Vienotības iebildumu dēļ valdība 9.augustā uz nedēļu atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK. Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis paziņoja, ka pārbaudīs partijas Vienotība sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no uzņēmuma Pallogs.
Firmas.lv dati liecina, ka Koļegova ir 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā Pallogs un dividendēs no uzņēmuma viņa pērn saņēmusi 320 000 eiro. Kā skaidro pati Koļegova, viņa šīs dividendes pērn dāvinājusi savam brālim. Koļegova pērn arī izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.
Medijos Koļegova skaidrojusi, ka ir tikai formāla Pallogs līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas rada aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu «aplokšņu algu» maksāšanai, norāda mediji.
Lai gan Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendes no sev daļēji piederošā koka palešu ražotāja SIA Pallogs, firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina Firmas.lv datubāzē pieejamā informācija.
Firmas.lv pieejamie Pallogs dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu.
Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2015.gadā dividendēs no Pallogs viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014.gadā – 380 000 eiro, bet 2013.gadā – 240 000 latu (341 500 eiro).
Pallogs peļņa 2015.gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014.gadā – 0,55 miljoni eiro, 2013.gadā – 0,68 miljoni eiro, bet 2012.gadā – 1,05 miljoni eiro, liecina Firmas.lv informācija.
Ref: 102.000.102.13413