Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu plaisas novērtējums liecina, ka PVN plaisai kopš 2010.gada ir tendence samazināties un pērn tā bijusi 10,2%.
Nodokļu plaisa – tās ir nodokļu summas, kuras nodokļu maksātāji nedeklarē vai pat deklarē, taču tā arī valsts budžetā nesamaksā.
Saskaņā ar VID aprēķiniem 2018.gadā PVN plaisa veidoja 10,2%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2017.gadā tā bija 12,1%, bet 2016.gadā – 12,3%. VID ieskatā tas ir labs rādītājs, ja salīdzina ar PVN plaisas apmēriem citās Eiropas Savienības valstīs un ņem vērā, kāda tā Latvijā bijusi iepriekšējos gados.
VID uzsver, ka mazinājušās vispār nedeklarētās PVN summas. Ja 2016.gadā tie bija 216,52 miljoni eiro, 2017.gadā 237,36 miljoni, bet pērn – 213,27 miljoni eiro.
Tajā pašā laikā 2,5% liela PVN plaisa izveidojusies iemaksu segmentā, nodokļu maksātājiem neiemaksājot aprēķinātus nodokļa maksājumus.
Plaisas mazināšanos ietekmē dažādi makroekonomiskie faktori, taču sava loma ir arī normatīvo aktu administratīvo procedūru izmaiņām, kas ieviestas, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku. Kā piemēru VID min reversās maksāšanas kārtības ieviešanu dažādos problemātiskajos segmentos – būvniecības pakalpojumiem un sadzīves iekārtām, dārgmetālu apritei, mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem.
VID atzīst, ka 2018.gadā PVN plaisas mazināšanos sekmēja arī samazinātais ar PVN apliekamo darījumu slieksnis, kā arī PVN 5% apmērā Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
VID paredz, ka 2019. un 2020.gadā PVN plaisa turpinās samazināties, taču procesa tempi būs lēnāki. Dienests to saista ar ekonomikas attīstības tendencēm un to, ka tuvākajā laikā nav paredzamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā.