Latvijas Universitātē (LU) maģistra grādu ieguvušie vidēji saņem par 40% lielāku algu nekā bakalauri, liecina jaunākie pieejamie, apkopotie Valsts Ieņēmuma dienesta (VID) dati par LU absolventu darba samaksu.
«Saņemtie dati mums nav pārsteigums,» – vērtē LU rektors Indriķis Muižnieks.
«40%, protams, ir pietiekami nozīmīgs lielums, kas liecina, ka Latvijas Universitātē maģistra grādu ieguvušie acīmredzot ieņem dažāda līmeņa vadītāju amatus, kamēr bakalauri lielākoties strādā izpildītāju līmenī vai daļlaikā, jo turpina studēt,» uzsver Muižnieks.
LU rektors gan norāda, ka ievērojami lielāks atalgojums nav vienīgais iemesls, lai studētu maģistrantūrā LU.
«Maģistrantūra, manuprāt, ir nepieciešamais studiju posms pilna apjoma augtākās izglītības iegūšanai. No vienas puses, tā sniedz iespējas specializēties un pilnīgāk iepazīt kādas zinātnes apakšnozares jaunākos sasniegumus, dod iespējas gūt zinātniskā darba iemaņas un intelektuālo gandarījumu par tā rezultātiem. No otras puses, maģistra studijas dod iespēju precīzāk saskaņot savas intereses ar darba tirgus pieprasījumu,» stāsta LU rektors Indriķis Muižnieks.
Maģistra studiju panākumus nosaka Latvijas Universitātes akadēmiskās vides kvalitāte, kas ietver gan studiju piedāvājuma daudzveidību, gan pasniedzēju kvalifikāciju, gan infrastruktūras, laboratoriju, bibliotēkas un sadarbības partneru pieejamību. I. Muižnieks uzskata, ka visos šajos komponentos LU sniedz starptautiski konkurētspējīgu maģistra studiju iespējas.
Savukārt LU prorektors Valdis Segliņš uzskata, ka maģistra grāds ir standarts, lai cilvēks vispār būtu pielāgots Eiropas darba tirgum. «Darba tirgus prasa daudz zināšanu, kas tiek iegūtas tikai maģistrantūrā. Vai no maģistrantūras uzreiz ejam uz pētniecību vai uz doktorantūru, atkarīgs no tā, kā mēs beidzam maģistrantūru,» prorektors atzinis LU žurnāla Alma Mater 2016./2017.akadēmiskā gada rudens izdevumā.
Ref: 225.000.103.1193