Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības sarakstā ir iekļauti 173 darbinieki, kuru finanšu situācija tiek uzskatīta par aizdomīgu, vēsta LNT ziņu raidījums.
Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai nosūtītajā sarakstā iekļautie VID darbinieki uzmanības lokā nonākuši, pārbaudot pērn iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas. Tās patlaban tiekot pārbaudītas padziļināti.
Finanšu ministre norāda, ka izmeklētājiem atalgojums ir salīdzinoši zems, bet tie ir cilvēki, kuriem ir tiešs kontakts ar noziedzīgo pasauli. «Tāpēc, man šķiet, loģiski būtu, ja mēs atbrīvotos no visiem negodprātīgajiem, bet tiem, kam var uzticēties, atalgojums būtu jāpalielina,» pauda ministre. Viņa gan vēlas vispirms sagaidīt pārbaudes rezultātus un tad komentēšot aizdomās turēto skaitu.
Tikmēr pētnieks Arnis Sauka raidījuma veidotājiem atzinis, ka aizdomās turēto personu skaits ir liels un tas rada problēmas ar nodokļu iekasēšanu un ēnu ekonomikas mazināšanu. Viņaprāt, situāciju VID, kur ir lieli korupcijas riska draudi, varot risināt, atlaižot cilvēkus, jo iestādē strādā ap 4000 darbinieku.
Savukārt VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā Latvijas Radio atzinusi, ka kopš 2013.gada nogales no darba dienestā atbrīvoti vairāk nekā 50 darbinieki, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.
«Manā vadīšanas laikā (kopš 2013.gada oktobra – red.) mēs klusām, lēnām, neafišējot esam atbrīvojuši vairāk nekā 50 darbiniekus. Tie ir dažāda līmeņa darbinieki, un daudzos gadījumos vēl notiek tiesvedība,» pastāstīja Pētersone.
VID vadītāja pērn uzdevusi iestādes kontroles pārvaldei salīdzināt VID uzkrāto informāciju ar darbinieku iesniegtajām deklarācijām. Septembrī tika identificētas 173 personas, par kurām informācija nodota vērtēšanai Iekšējās drošības daļā. «Es negribētu to nosaukt par sarakstu un izraidāmajiem mūsu darbiniekiem,» sacīja Pētersone. Viņa norādīja – uzdevums bija izvērtēt darbinieku aktīvus, vai nepastāv kādi riski vai aizdomas par koruptīvām darbībām.
Gadījumos, kuros tiks gūti pierādījumi par darbinieku negodprātīgu rīcību, risinājumi varētu būt divi: «Vienkāršākais, protams, būtu administratīvā procesa ietvaros disciplinārlietas un, ja iegūti pierādījumi, tad mēs šķiramies. Otrs ir kriminālprocesa ietvaros.»
Nākotnē, lai valsts pārvaldē varētu vienkāršāk atbrīvoties no negodprātīgām amatpersonām, Pētersone rosina ieviest iespēju tās atlaist, ja konstatēts interešu konflikts un nepatiesas ziņas deklarācijās. Viņa šo priekšlikumu rosinājusi finanšu ministrei.
Tāpat Pētersone norāda, ka beidzot jātiek skaidrībā par to, kam jāpārbauda valsts amatpersonu deklarācijas, jo par šo jautājumu jau ilgstoši nespēj vienoties VID un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
VID vadītāja arī rosina, ka amatpersonām deklarācijās būtu jāmin dzīvesbiedri, ar kuriem oficiāli reģistrētas attiecības.
Jau ziņots, ka VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai iesniegusi Finanšu policijas un VID atbildīgo amatpersonu novērtējumu un priekšlikumus, kā atbrīvot no darba dienestā darbiniekus, pār kuriem krīt šaubu ēna un ir aizdomas par negodprātīgu rīcību, informēja VID.
Pati Pētersone gan līdz šim nav atklājusi, cik cilvēku šajā sarakstā iekļauti.
Ref: 102.000.102.12036