No iespējamiem apdraudējumiem īpašumam visvairāk iedzīvotājus Latvijā satrauc iespējamība, ka viņu mājokli varētu apzagt, – tā norāda 79% ERGO Drošības indeksa ietvaros aptaujāto respondentu.
Savukārt, vērtējot dabas stihijas un citas norises, aptuveni ceturto daļu iedzīvotāju satrauc iespējamība, ka viņu īpašumu varētu bojāt arī Latvijai netipiskas dabas parādības, piemēram, zemestrīce.
Kā otrs bīstamākais mājokļa apdraudējums iedzīvotāju vērtējumā ir ugunsgrēks – to uzsver 76% aptaujāto. Tāpat iedzīvotāji bažījas par iespēju, ka mājoklim un iedzīvei būtiskus bojājumus varētu nodarīt citu personu ļaunprātīga rīcība – laupīšana vai vandālisms, tas satrauc 69% iedzīvotāju. Raksturīgi, ka par augstākminēto vairāk bažījas tieši privātmāju īpašnieki.
«Ugunsnelaimes un zādzības ir starp pieprasītākajiem riskiem, pret ko iedzīvotāji izvēlas apdrošināt savus mājokļus, jo tie var radīt lielākos zaudējumus. Tāpat arvien pieaug interese par apdrošināšanu pret dažādu dabas stihiju nodarītajiem postījumiem. Praksē gan visbiežāk saskaramies ar vētru un intensīvas snigšanas radīto zaudējumu kompensāciju, nevis zemestrīču sekām, kas Latvijā ir ļoti reta parādība. ERGO Drošības indekss atspoguļo pamatotas iedzīvotāju bažas par mājokli, tomēr tajā pašā laikā savu īpašumu apdrošinājusi vien trešā daļa aptaujas dalībnieku. Jāatzīst, ka pienācīgas rūpes par mājokli galvenokārt veicina banku prasības, kas izsniegušas mājoklim kredītu,» stāsta ERGO risku parakstīšanas nodaļas vadītājs Ritvars Heniņš.
Vidējā atlīdzība par mantu zādzību no mājokļa šogad veido 922 eiro, taču pēdējos gados izmaksātas arī krietni lielākas kompensācijas. Kāda no atlīdzībām sasniegusi pat 7 500 eiro, kad cietušajam tika nozagta praktiski visa mājoklī esošā iedzīve – datortehnika, video aparatūra, sadzīves tehnika un citas mantas.
Zādzību pieaugums no mājokļiem vērojams vasaras periodā, jo cilvēki dodas uz vasarnīcām vai tālākos ceļojumos un nereti atstāj īpašumu bez uzraudzības. Taču īpaša uzmanība sava mājokļa drošībai ir jāpievērš arī pārējos gada laikos, īpaši iestājoties tumšajam periodam, kad saglabājas liels zādzību skaits no mājokļiem, jo zagļi var nemanīti iekļūt īpašumā.
«Neatkarīgi no tā, vai dzīvojat privātmājā vai dzīvoklī, pirms dodieties prom no mājokļa, vienmēr pārliecinieties, vai ir aizvērti logi, aizslēgtas durvis un ieslēgta signalizācija, ja tāda ir. Nav ieteicams uz balkona vai citā redzamā vietā atstāt vērtīgas lietas, piemēram, velosipēdus, un pirms ilgākas prombūtnes vēlams informēt kaimiņus vai radiniekus, lai viņi iespēju robežās pieskata īpašumu,» iesaka Heniņš.
Visbiežāk no mājokļiem tiek nozagtas vērtīgas un ērti aiznesamas mantas, kas ir viegli pamanāmas un ātri paņemamas – portatīvie datori, fotokameras, somiņas, zeltlietas, nauda un norēķinu kartes, apģērbs (visbiežāk virsdrēbes) un apavi. Nereti ielaušanās dzīvoklī prasa vien pāris minūtes, paņemot to, kas pieejams pa rokai turpat priekšnamā. Ir reģistrēti gadījumi, kad tiek nozagtas automašīnas atslēgas un vēlāk arī pati automašīna.
Savukārt, iestājoties arvien aukstākam laikam, kad tiek lietotas apkures sistēmas, divtik pieaug īpašumu negadījumu skaits, kas saistīti ar uguns nodarītiem postījumiem. Uguns izraisīti negadījumi ir vispostošākie un nes lielākos zaudējumus. Par uguns nelaimē cietušu īpašumu vidējā atlīdzība šogad bijusi 10 000 eiro.
Ref: 102.000.102.8680