Simts dienas pirms Latvijas valsts simtās dzimšanas dienas, 11.augustā, vairāk nekā 150 vietās visā Latvijā un dažviet ārvalstīs notika Simtgades zaļumballe. Tradīcijai ir sena vēsture, un arī sestdien visā Latvijā estrādēs, pļavās, pilsētu laukumos un citviet uz ballēm pulcējās muzikanti un dejotāji, tā Latvijas valsts simtgades birojs.
Zaļumbaļļu tradīcija Latvijā ir labi zināma vismaz kopš 19.gadsimta otrās puses, kad, dibinoties biedrībām un dažādām sabiedriskām organizācijām, arvien vairāk notika izrīkojumi brīvā dabā. Tie, kā lasāms tā laika presē, bieži noslēdzās ar deju. Vasaras mēnešos ļaudis sanāca kopā un ballējās dikti jaukās vietās – parkos, birzīs, upju līčos, pļavās, gravās, pilskalnos un pilsdrupās.
Balles vienlaikus notika ikkatrā Latvijas pašvaldībā, tādējādi, iespējams, kļūstot par pozitīvās enerģijas bagātāko vakaru. Arī latvieši ārvalstīs pievienojās aicinājumam un šajā dienā rīkoja pasākumus Īrijā, Apvienotajā Karalistē un Krievijā. Godinot Latviju, balles daudzviet sākās ar valsi.
Zaļumballes Latvijā rīkotas kopš 19.gadsimta, un gluži kā sendienās tām gatavojās ikviens un īpaši. Simtgades zaļumballēs muzikālā programma bija daudzveidīga – uzstājās pūtēju orķestri, tautas mūzikas grupas, šlāgergrupas, dīdžeji. Daudzviet pirms zaļumballes tika rīkoti koncerti, teātra izrādes, sporta sacensības.
Gatavojoties zaļumballei, veikts arī pētnieciskais darbs – starpnozaru mākslas grupa SERDE tradīciju burtnīcā Zaļumballe apkopojusi atmiņas un stāstus par mazpētītu kultūras fenomenu Latvijā – zaļumballēm. Intervijās ar zaļumbaļļu muzikantiem, rīkotājiem un apmeklētājiem atklājas dažādas tradīcijai raksturīgās izpausmes.