Pagājušo piektdien konkurss uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu beidzās ar visu kandidātu noraidīšanu. Bet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) direktora amatam trešdien atrasta kandidāte, kura, šķiet, nebija aizkulišu lēmēju favorīte, toties ir izturējusi konkursa trīs kārtu sietu, portālā Ir raksta žurnālists Aivars Ozoliņš.
Viņaprāt, «abi notikumi pārliecinoši apstiprina, ka pretendenti uz augstiem valsts pārvaldes amatiem jāmeklē konkursā un jāvērtē profesionāļiem. Tas būtiski samazina iespējas ielikt amatos šaurām politekonomiskām grupām izdevīgus «šoferu dēlus» vai «lielākos kretīnus».»
«Kopš pagājušā gada septembra, kad valsts amatpersonu konkursu rīkošana uzticēta Valsts kancelejai, ir izdevies atrast vadītājus svarīgām valsts pārvaldes iestādēm piecos no sešiem gadījumiem, kad rīkoti konkursi, trešdien Latvijas televīzijā atgādināja VK direktors Mārtiņš Krieviņš. Divos gadījumos komisija bija piesaistījusi arī profesionālas personāla atlases kompānijas, kuras uzrunāja potenciālos pretendentus un mudināja viņus pieteikties konkursā.
Konkurss var nebūt ātrākais veids, kā atrast valsts iestādes priekšnieku, toties efektīvākais, ja mērķis ir atrast labu, nevis kaut kādu. Deviņus mēnešus ilgušie Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja kandidāta meklējumu līkloči parādīja gan labas, gan sliktas amatpersonu meklēšanas prakses piemērus,» raksta Ozoliņš.
(..) «Vienīgais no Krieviņa minētajiem sešiem konkursiem pēdējā gada laikā, kurā nav atrasts amatam piemērots kandidāts, ir par KNAB priekšnieka amatu. Pagājušonedēļ komisija vienbalsīgi nolēma izbeigt konkursu bez rezultāta, jo neviens no desmit pretendentiem pirmajā kārtā nebija ieguvis minimāli nepieciešamo punktu skaitu. Līdz ar to diskvalificēja arī vienu no četriem publiski zināmajiem kandidātiem, pašreizējo biroja direktoru Jaroslavu Streļčenoku, kura amata pilnvaru termiņš beigsies 17.novembrī.
(..) [Premjeram Mārim] Kučinskim diezin vai ir kāda personiska sāpe par Streļčenoka nespēju atbilst KNAB paša izstrādātā konkursa nolikuma kritērijiem, un viņa izbrīns ir tikai valdošās «politiskās elites» dusmu izvirduma atbalss. Visskaļāk savu sašutumu izkliedz korupcijas nenoliedzamais eksperts Aivars Lembergs, kas bija slavējis Streļčenoku par mugurkaulu, aknām un «principiem».
«Kadru politika» Latvijā esot «novesta līdz idiotismam», Lembergs trešdien lamājās savā iknedēļas video beneficē jeb «preses konferencē». «Iedomājieties, tos kandidātus vērtē kaut kādi ierēdņi!» «Jūs iedomājieties privātajā sektorā – man pieder kompānija un man jāatrod dženeral menedžers,» piedāvāja iedomāties kriminālnoziegumos apsūdzētais, kas laikam iedomājas sevi par Latvijas valsts īpašnieku. Un šādu «menedžeru» viņam iesakot «kaut kādi cilvēki no malas» – ģenerālprokurors, SAB direktors, DP priekšnieks, VK direktors. «Jūs prātā esat sajukuši?» «Kas viņiem par daļu tagad izvēlēties komisijā šito KNAB priekšnieku?»
«Šobrīd ir cīņa par ļoti lielu naudu,» Lembergs paskaidro. «Lai nepieļautu, ka KNAB vada tāds cilvēks, kas nav jums lojāls.» «Runa iet par simtiem miljonu biznesa saglabāšanu, un nepieļaut, ka Knābs tai biznesā varētu sākt jaukties iekšā, – vot, par to ir cīņa!»
Miljonu biznesam vērtīgais Streļčenoks ir zaudēts, taču cīņa nav galā. Tomēr valdošās partijas pienākumi «zaļajiem zemniekiem» ierobežo manevru iespējas,» tā Ozoliņš.
«Kučinskis ir uzdevis Valsts kancelejai divu nedēļu laikā piedāvāt KNAB «problēmas» risinājumu, taču risinājums ir noteikts likumā – biroja priekšnieks jāmeklē atklātā konkursā. Lai mainītu kandidātu meklēšanas kārtību, būtu jāmaina likums un valdības tikai šovasar apstiprinātais konkursa nolikums. To nevarētu aizbildināt ar KNAB priekšnieka atrašanas grūtībām – process nupat tikai sācies, bet VID direktora konkurss ir paraugs, ka var būt sekmīgs.
Konkursa izsludināšanu nevar vilkt garumā bezgalīgi, bet komisijas profesionalitāte atņem cerības izdabūt cauri tās filtram acīmredzamu «politiski pasūtītu» marioneti. Savukārt tiešām labu kandidātu, ko ieteiktu komisija, valdībai var būt grūti noraidīt. Bet balsojums par kandidāta apstiprināšanu Saeimā būs atklāts, tātad būs jāpamato ar nopietniem argumentiem vai arī jāriskē neatgriezeniski zaudēt «reitingus», kuri ZZS jau tagad rūk, vai pat sagāzt valdību. Kurā pirkstā tad kodīs?» retoriski vaicā Ozoliņš.
Ref: 102.000.102.13844