«Aizkulišu ampelmaņu vadītus politiķus un ierēdņus līdz šim varēja iedalīt divās pamata kategorijās — «lielākajos kretīnos» un «šofera dēlos». Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola pārliecinoši izpaudusies kā kvalitatīvi jauna līmeņa atkarīgas amatpersonas paraugs,» norāda žurnālists Aivars Ozoliņš.
«Jēdziens «lielākais kretīns» oligarhiem ērtas politiskas niecības apzīmēšanai radās pēc Jūrmalas mēra vēlēšanu pirkšanas skandāla 2005.gadā. Kad neizdevās ievēlēt mēra amatā ieplānoto (jo vismaz viens no deputātiem «paņēma un uzmeta»), Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle telefonsarunā, ko bija noklausījies KNAB, ieteica balsot par «lielāko kretīnu» mēra vietnieka amatam,» izdevuma Ir žurnālistu citē portāls TVNET.
Pēc viņa teiktā, «lielākie kretīni» ir noderīgi, jo netraucē shēmot un zagt, taču daudz vērtīgāki šim mērķim ir «šofera dēli».Termins «šofera dēls» parādījās 2009.gadā pēc cita Latvijā savulaik ietekmīga «oligarha», tolaik satiksmes ministra Aināra Šlesera lēmuma iekārtot liela valsts uzņēmuma valdē savas dienesta automašīnas šofera dēlu, kuram nebija nekādas šādam darbam vajadzīgās izglītības, kvalifikācijas un pieredzes. Šā patronāžas tipa darboņu svarīgākās īpašības ir apķērīgums, izdarīgums un lojalitāte saimniekam. Atšķirībā no «lielākajiem kretīniem», kuri ir labi tāpēc, ka nesaprot, kas notiek, «šofera dēli» ļoti labi saprot, kas viņiem jādara, un izpilda uzdoto. Taču par ministriem tādus neliek, un arī viņi paši dod priekšroku rosībai aizkulisēs.
«Ministre Reizniece-Ozola nav ne aprobežota, ne nekompetenta, un turklāt arī nevairās publiski paust savus uzskatus, kā pienākas politiķei. Intervijā LTV viņa kārtējo reizi demonstrēja spēju loģiski spriest un sakarīgi runāt. Taču sarunas beigās pārliecinoši parādīja, ka tam patiesībā nav nozīmes, ja politiķa rīcībai nav morāles un tiesiskuma principu rāmja, bet valsts interešu vietā ir «saimnieka» vēlmes un novirzes,» tā Ozoliņš.
Kā vēstīts, Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola paudusi viedokli, ka nekas traks nebūtu noticis, ja Latvija nebūtu ieviesusi eiro. Jāpiebilst, ka politiķe savulaik no Saeimas tribīnes rosinājusi rīkot referendumu par eiro ieviešanu, ko atbalstījis viņas pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības «krusttēvs», smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Intervijas lielākā daļa Latvijas Televīzijas raidījumā Viens pret vienu bija veltīta dažādu vairāk vai mazāk aktuālu Ekonomikas ministrijas darbu un tematu pārcilāšanai. (..) Taču it kā loģiskā un saprotamā valodā izklāstītā ministres viedokļu ēka sarunas pēdējās minūtēs sabruka kā kāršu namiņš zem viņas neticami infantilajiem skaidrojumiem, kāpēc Latvija varēja nepievienoties eiro, kāpēc viņa iestājusies Aivara Lemberga partijā Latvijai un Ventspilij un kāpēc neesot «korekti» apspriest viņas ballēšanos ar Putina draugu «privātā pasākumā».
Vaicāta, vai viņai neradās «šaubas» par partijas līderi, zinot, ka prokuratūra viņam izvirzījusi apsūdzības smagos noziegumos, tai skaitā kukuļdošanā un noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanā, viņa atbild, ka «toreiz neradās gan, jo es biju jauna meitene, kura tikko bija sākusi strādāt Ventspils domē», un «uz kopējā viļņa un noskaņojuma es ar prieku iestājos Latvijai un Ventspilij. Apsteidzot loģisku papildjautājumu par savas jaunības rīcības vērtējumu tagad, Reizniece-Ozola turpināja: «Un nevienu brīdi neesmu to nožēlojusi. Jo tas man ir devis arī tādu labu platformu tālākām politiskām darbībām.»
«Viņasprāt, partijas līderis Lembergs esot «vienkārši izcils» pilsētas vadītājs un «saimnieks». Bet Ģenerālprokuratūras apsūdzības viņam smagos noziegumus esot «blakus jautājums», par kuru nedomājot neviens no tiem, kuri strādā Lemberga «komandā». «Jauns cilvēks pirmajā darbavietā pēc augstskolas beigšanas… — domāju, ka ģenerālprokurors ir cilvēks, kurš vismazāk nodarbina viņa prātu, un līdzīgi bija arī man, protams.» «Vispār par to nedomāju,» viņa pielika kategoriski nepārliecinošu punktu šai pašas izvirzītajai Lemberga priecīgi pastulbo jauniešu teorijai,» raksta Ozoliņš.
Viņaprāt, «Reizniece-Ozola spilgti ilustrē vadāma bezprincipu karjerista tipu, kam paša mērķi attaisno jebkādus sava «saimnieka» līdzekļus, noziedzīgus ieskaitot. Ne jau velti Lemberga jaunā superzvaigzne politikas kuluāros tiek minēta kā viņa favorīte premjerministres amatam, ja pašreizējā valdība kristu (iespējams, pēc darījuma par nākamo Valsts prezidentu). Intervijā ministre parādīja, ko šādā «saimnieka» interešu laukā ir vērtas viņas frāzes par «ģeopolitisko situāciju» un «valsts drošību».»
Kā raksta Ozoliņš, acīmredzot interviju ar ministri Latvijas Televīzijā noskatījies arī bijušais finanšu ministrs Andris Vilks. Viņš tviterī trešdien rakstīja: «Kad ar Dombrovski lūdzām ZZS atbalstu eiro, viņu acīs redzējām tukšumu un dolārus. Ko par to dosiet? Ļoti nesavtīgs valstiskums.» Un par pašreizējo ģeopolitisko situāciju, kurā, kā uzskata Reizniece-Ozola, ar Latviju ārpus eirozonas nebūtu noticis «nekas traks»: «Ja Latvija nobītos un vienīgā Baltijā neieviestu eiro, mēs atrastos Kremļa inspirētā baumu jūrā par lata devalvāciju un banku bankrotiem.» Toties Ventspils «zaļais vīriņš» varētu ziņot Krievijas vēstniekam, ka viņš, nevis «NATO okupanti», kontrolē situāciju Latvijā. Un rīkot dzīres ar Kremļa oligarhiem.
«Tikpat «ģeopolitiski» kā par eiro bija ministres skaidrojumi, kāpēc piedalījusies kopā ar vīru, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru Andri Ozolu valsts uzņēmuma Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa dzimšanas dienas bizantiski pompozajā svinēšanā Rundāles pilī pagājušajā nedēļā, kurā galvenais viesis bija Krievijas dzelzceļa prezidents Vladimirs Jakuņins. (..) Magonis ir bandinieks Vladimira Putina sāktajā impērijas atjaunošanas «partijā», ko Latvijas valdības pārstāve Reizniece-Ozola mēģina iztēlot par privātu. Ukrainā šī politika izpaudusies kā Krimas aneksija un karš valsts austrumos ar tūkstošiem upuru, bet Latvijā pagaidām notiek tikai kā «hibrīdkarš» par Kremlim labvēlīgu valsts politiku. Spriežot pēc atsevišķu ministru runātā un arī darītā, rezultāts, šķiet, ir Kremlim labāks, nekā varētu spriest pēc Latvijas valdības oficiālajiem paziņojumiem,» uzsver Ozoliņš.
Ministre raidījumā arī paudusi nesapratni, kāpēc jāuzdod jautājumi par Jakuņina kungu? «Nudien, varbūt nebūtu korekti uzdot jautājumus par valsts ārpolitikas principiem un valsts drošību jaunai meitenei, kura par to «vispār nedomā». Taču viņa ir arī valdības ministre, un nopietni jābažījas, kādi var būt politiķes lēmumi, kurus viņa pieņem ar jūsmu par saimnieka Lemberga izcilību, vienaldzību pret iespējamajiem noziegumiem un neizpratni par Putina draugu bīstamību Latvijai,» tā Ozoliņš.
Ref: 102.000.102.9485
Nepiekrītu, ja kāds kaut ko dara, un citam uzmin uz varžacīm, tad pie mums meklē žurnālistu, kas par ” nelielu” bet godīgu samaksa uzrakstīs JEBKO nomelnojošu vai riebīgu.Brīnums, ka neķērās pie personīgās dzīves, bet ventspilniekiem jau var pārmest pat to, ka dzīvo Ventspilī, un tātad Lemberga
cilvēks.
viņai pat seja viltīga kā lapsai, nekad nav simpatizējusi pat vizuāli…
Jūtu līdz, kūmiņ, bet tu takš vari uz godīgo un daiļo rinkēviča seju skatīties.
loti zel ka musu zurnalistiem tik saurs redzes loks,ka talak par savu degungalu neredz,raknajas citu personigas dzives un veido visadas intrigas,lai noverstu tautas uzmanibu no patiesibas, Kadu peramo jau vajag atrast,ka tad nopelnis naudinu Man personigi ir kauns ka musu Latvija ir tadi zurnalisti,kuri prot riet ka suni pec pasutijuma uz cilvekiem kuri godpratigi veic savus darba pienakumus,