Latvijas Valsts prezidents varētu būt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga iespēja uz apžēlošanu gadījumā, ja tiesa pēc vairākiem gadiem pasludina notiesājošu spriedumu viņa lietā. Tomēr, lai arī cik biezs būtu oligarhu maks, ZZS virzītais prezidenta kandidāts tiesībsargs Juris Jansons, visticamāk, netiks ievēlēts par nākamo Latvijas Valsts prezidentu – atklātais balsojums šo procesu apgrūtinās.
Vai apžēlotu Lembergu?
Pirms vairākiem gadiem Aivars Lembergs ar savu «oligarha statusu» ar ZZS un Saskaņas (toreiz Saskaņas Centrs) atbalstu Valsts prezidenta amatā iekārtoja Andri Bērziņu. Teju identisks stāsts ar Raimondu Vējoni – abos gadījumos ir zināms, ka daži «nacionāļi» palīdzēja šo oligarhu izvirzīto kandidātu amatu nostiprināt.
Jāatzīmē, ka Lemberga gadījumā cīnīties par to, kurš būs nākamais Latvijas Valsts prezidents, ir īpaši nozīmīgi, jo gadījumā, ja pēc vairāk nekā desmit gadu ilgā tiesas procesa viņu atzīst par vainīgu, Latvijas prezidentam ir piešķirtas tiesības:
«(..) apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Šo tiesību izmantošanas apjomu un kārtību nosaka īpašs likums. Amnestiju dod Saeima.» (LR Satversmes 45.p.)
Paklausoties, izpētot Jansona pēdējās sniegtās intervijas, rodas sajūta, ka viņš lieliski apzinās, cik daudz «atvērt muti» – tieši tik, lai nepateiktu ko lieku. Uz žurnālistu jautājumiem, vai viņš apžēlotu Lembergu, ja nokļūtu prezidenta amatā, nav sniedzis atbildi. Politiskās aizkulises viņam ir zināmas un «Rīdzenes sarunas» noteikti klausītas, tāpēc nepateiktais «nē» mudina domāt, ka šādu iespēju (apžēlošanu) Jansons apsver.
Izmisīgais telefona zvans
Varētu teikt Ulda Auguļa izmisīgais zvans atrast prezidentu, kas būtu gana spēcīgs kandidāts, ir izdevies, tomēr ne viss rit tik raiti, kā gribētos.
Proti, beidzot ir izlemts, ka Valsts prezidents tiks ievēlēts atklāti. Politiskais tirgus, visticamāk, ar balsīm par vēlamo prezidentu nav beidzies, bet ar atklāto balsojumu to īstenot nu jau grūtāk.
Taču ZZS spars nerimst. Izvirzot šogad savu prezidenta amata kandidātu – tiesībsargu Juri Jansonu, ZZS, visticamāk, cer uz līdzīgu scenāriju kā iepriekšējos gados, jo arī Saskaņa savu patiku pret Jansonu neslēpj. Galu galā, tieši ar šo abu politisko spēku palīdzību Jansons jau otro termiņu ieņem savu amatu – Latvijas tiesībsargs.
Abi politiskie spēki arī reiz metušies viņu aizstāvēt pēc tam, kad Valsts kontrole konstatējusi Jansona pārkāpumus nelietderīgā valsts budžeta līdzekļu izmantošanā un apšaubījusi viņa piemērotību tiesībsarga amatam.
Tikmēr pats Jansons vairākkārt uzsvēris, ka ir pilnīgi apolitisks. Varbūt viņa mazā politiskā pieredze vēl neļauj saskatīt, ka viņš ir marionete lielo vīru spēlei, kurā, iespējams, oligarhi vēlas panākt savu?
Jansons Latvijas rēgs,apsmiekls,kuram prāta daudz nav un priekš saskaņas un lembergistiem arī nevajag.
Jansons tā uzsver taisnīgumu,godīgumu,tā aizstāv bērnu tiesības,bet pienākumus aizmirst…Tā cīnās par patiesību!Baidos,ka neiznāk tautas teiciens-ar muti Rīgā,Jelgavā-ar darbiem tepat aizkrāsnē.