Kravu apjoms ostās krītas – tas nav noslēpums –, un politiskās nesaprašanās kaimiņu starpā neveicina izaugsmi. Tikmēr cieš uzņēmēji un jo vairāk – parastie strādnieki, kurus uzņēmēji vairs nevar atļauties algot un kuri paliek bez darba un iztikas. Tā par pašreizējo situāciju tranzīta nozarē BNN stāsta Baltijas asociācija – transports un loģistika valdes priekšsēdētājs Ivars Landmanis.
Ja politika savāra ziepes, tai arī situācija jāatrisina
BATL valdes priekšsēdētājs norāda, ka svarīgie ekonomiskie sadarbības partneri tranzītā Latvijai ir kaimiņvalstis Krievija, Baltkrievija, un nevaram tā vienkārši pateikt – mēs nesadarbosimies.
Lai gan politiskās attiecības mēdz būt sarežģītas, Landmanis uzsver, ka «ekonomiskās attiecības kaimiņiem jebkurā gadījumā ir jāuztur».
Viņš norāda, ka, neskatoties ne uz kādām augstākām politiskajām sfērām, valstīm ir jāsadarbojas savā starpā, citādi tranzīta nozare nevarēs pastāvēt. Landmanis atzīmē, ka uzņēmēji ekonomisko sadarbību vienmēr ir mēģinājuši cieši uzturēt, taču nupat tranzīta nozarē politika ir pārņēmusi ekonomiku un tās ietekme ir daudz lielāka nekā agrāk.»
«Tas neveicina izaugsmi, ja politika pārņem ekonomiku.»
«Attiecības ar Krieviju ir nepieciešamas, un paldies Satiksmes ministrijai, ka tā cenšas labot situāciju, rakstot un skatoties līdzi aktuālajai situācijai.»
«Ja Krievija vairs nemaz nesūta kravas uz Latviju, slēdzas vesels ceļa posms.» Izteiktas problēmas radīsies brīdī, kad, piemēram, tirgū būs labvēlīgi apstākļi, parādīsies ievērojams daudzums kravu un būs nepieciešams pēc iespējas ātrāk tās palaist tirgū, tas nebūs iespējams, jo nevarēs lielajā «pieprasījuma bumā» novirzīt kravu plūsmas pa mūsu tranzīta ceļiem. Tādēļ ir jārunā par vismaz minimālu iespēju paturēt tranzīta robežas vaļā, lai uzturētu iespēju pārvadāt kravas «pieprasījuma pīķos», skaidro Landmanis.
Kā vēl vienu aspektu ārējās sadarbības uzturēšanas nepieciešamībai Landmanis norāda konkurētspēju. Proti, jo mazāk konkurentu, jo vieglāk sadārdzināt pakalpojumus. Piemēram, ja Krievijā nav ārējo sāncenšu stividorpakalpojumu sfērā, tad stividori bez problēmām var pacelt cenas. «Ja palielinās cenu, kāds zaudēs, piemēram, kravas, visticamāk. No kravu īpašnieka viedokļa — jo ir lielākas alternatīvas, jo labāk.»
Terminālos strādā cilvēki, kas dzīvo no algas līdz algai
No tā, ka mazinās kravu apjoms, pārtrūkst sadarbības politisko nesaskaņu dēļ, izriet tas, ka terminālos nevar vairs algot visus strādniekus. Landmanis atzīmē, ka daudzi jau ir zaudējuši un daudzi vēl var zaudēt darbu. «Uzņēmums nevar ilgstoši pastāvēt, strādājot ar zaudējumiem. Tam ir kaut kāda kapacitāte.»
Viņš skaidro, ka strādnieki jau nav tie, kas ir iekrājuši nebaltai dienai. Viņi ar savām ģimenēm dzīvo tāpat kā daudzi Latvijā – no algas līdz algai. «Zinot, kāda ir pašreizējā ekonomiskā situācija, kad nav nekāda uzplaukuma, tad ar alternatīva darba atrašanu diez vai ies viegli. Tas viss vienkāršajiem cilvēkiem nav labi.»
