Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Kamēr Lietuvas 2020.gada budžeta pieņemšana buksē, divas nozīmīgas grupas – skolotāji un mediķi – ir tikušas pie solītajiem algas pielikumiem, tomēr tas samazinājis tēriņu iespējas citiem mērķiem. Kur dabūt naudu, lai aizlāpītu visus caurumus un apmierinātu visu prasības? Šajā nedēļā Seims izmisīgi meklēja papildu finansējuma avotus.
Skolotāji panāk savu
Kamēr deputāti izvērtēja vairākus priekšlikumus budžetam, Lietuvas skolotāji jau sarīkoja divu stundu ilgu brīdinājuma protestu vairākos simtos skolu, lai uzsvērtu papildu finansējuma nepieciešamību nākamgad.
Streiku atbalstīja visas izglītības darbinieku arodbiedrības, kuras 2017.gadā pieņēma kopīgu vienošanos, kas pieprasīja izglītībai 2020.gada budžetā atvēlēt papildu 117 miljonus eiro. Pašlaik nākamā gada budžetā šim mērķiem izdevies savākt vien 55 miljonus eiro.
Decembra sākumā izglītības darbinieki un valdība panāca jaunu vienošanos, kas paredz algas pielikumu skolotājiem 2020.gadā. Pirmsskolas skolotājiem algas pieaugs par 30%, bet pārējiem – par 10%.
Arī citi neapmierināti
Neapmierināti ar budžeta sadali ir izglītības darbiniekiem, Viļņas Universitātes profesori divas dienas neieradās uz lekcijām, pieprasot algu pielikumu arī viņiem.
Viļņas Universitātes rektors Artūrs Žukausks (Arturas Žukauskas) solījis pirms nākamajām vispārējām vēlēšanām apmācīt universitātes absolventus, lai tie varētu sarīkot «intelektuālo iejaukšanos» Seimā, ja valdība neapmierinās augstākās izglītības pārstāvju prasības.
Ar izglītības darbiniekiem noslēgtā vienošanās paredz, ka universitāšu mācībspēkiem algas palielinās par 10%, sākot ar nākamā gada 1.septembri. Augstākās izglītības darbinieki gan pieprasīja 20% algas paaugstinājumu.
Algu pielikums mediķiem
Lai gan Lietuvas medicīnas darbinieki atturējušies no iziešanas ielās, lai pieprasītu algu pielikumus, valdība šim mērķim 2020.gada budžetā atvēlējusi papildu finansējumu. Paredzēts, ka ārstiem algas pieaugs par 15%, bet medicīnas māsiņām par 10%.
Statistika liecina, ka 2019.gada pirmajā ceturksnī vidējā ārsta alga bija 2 305 eiro bruto, bet māsiņām – 1 203 eiro bruto. Valdība apņēmusies 2020.gadā šos rādītājus pacelt līdz 3 250 eiro ārstiem un 1 625 eiro māsiņām.
Paši mediķi BNN gan atzīst, ka viņiem šīs summas izklausās kā fantāzija. Uz ko tādu varot cerēt tikai mediķi lielajās slimnīcās, nevis vidējās un mazajās slimnīcās.
Kur atrast naudu?
Seims saistībā ar 2020.gada Lietuvas budžetu piedzīvo pamatīgas galvassāpes – kur rast naudu, lai apmierinātu visas prasības?
Lai gan ir ierosinājumi ar nodokli aplikt īpašumus, dabai nedraudzīgus auto un banku aktīvus, lai rastu papildu naudu, pirmie upuri drudžainajos finansējuma meklējumos bija alkohols un zemnieki – decembra sākumā Seims palielināja akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, dīzeļdegvielai un benzīnam.
Paredzot viņiem nelabvēlīgu lēmumu, pāris tūkstoši Lietuvas zemnieku devās brīdinājuma protestos pret valdības plānotajām izmaiņām nodokļos. Iespaidīga traktoru parāde satricināja Viļņas ielas.
Eksperti gan teic, ka ar lielāku nodokli dīzelim nepietiks, lai sastādītu budžetu bez deficīta.
Valdošās koalīcijas ierosinātie nodokļu palielinājumi bankām un lielajām tirgotājiem varētu būt ieviesti vien, agrākais, nākamā gada vidū, saka Seima viceprezidente Rima Baškiene (Rima Baškienė). Viņa arī pieļauj, ka nodoklis dabai nedraudzīgajiem auto varētu būt ieviest jūlijā.
Paredzams, ka nodokļu paaugstināšana bankām un lielajiem tirgotājiem varētu budžetā ienest papildu 300 miljonus eiro.
Neskaidra nākotne
Ilgtermiņā Lietuvas budžeta nākotne nešķiet spoža. Lietuvas izaugsme nozīmē, ka tai pienāksies mazāk Eiropas Savienības finansējuma, turklāt Lietuvas maksājumi ES kopbudžetā tikai pieaugs.
Arī demogrāfiskā situācija nozīmē, ka nākotnē būs mazāk nodokļu maksātāju un liels pensionāru slogs. Tāpat Lietuva aizsardzības budžeta tēriņus palielināt līdz 2,5% no IKP, lai gan 55,2% sabiedrības ir pret militāro tēriņu palielināšanu, ja valdībai neizdodas vairāk naudas nodrošināt skolotājiem, ārstiem un kultūras darbiniekiem.