Prakse Latvijas uzņēmumos rāda, ka attieksme pret darba drošību ir ļoti atšķirīga. Par to liecina situācijas, kad par darba drošību ir jāuzliek savs paraksts, taču reālās mācības un instruktāža parakstam nesekojot, tā par situāciju Latvijā pauž organizācijas Lean.lv uzņēmumu efektivitātes eksperts Vids Petraitis.
Tāpat eksperts norāda: «Diemžēl tā vietā, lai darba drošību izmantotu par uzņēmuma iespēju strādāt efektīvi, daudzi to uzskata par laika izniekošanu.»
Viņš uzskata, ka uzņēmumam ir jāstrādā tā, lai darbinieki paši iemācās pamanīt potenciālos riskus un piedāvā vadītājam ierosinājumus darba drošības paaugstināšanai. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai organizācijā ir darbinieki, kas patiesi izprot darba drošības jautājumus un nopietni izturas pret tiem.
Maz negadījumu vai to neesība vēl nenozīmē, ka ar darba drošību uzņēmumā viss ir kārtībā, saka eksperts, komentējot: «Ir bijis gana daudz situāciju, kad uzņēmums, kas ilgi nav saskāries ar negadījumiem darbā, pārstāj ieguldīt pietiekamu resursu daudzumu darbinieku mācībās. Ir liela kļūda nepietiekamu uzmanību darba drošības jautājumiem attaisnot ar līdzekļu taupīšanu vai efektīvu resursu izmantošanu. Agri vai vēlu šāda attieksme izraisīs negadījumu skaita pieaugumu,» norāda Petraitis.
Vēl viena bieži sastopama situācija, uz ko norāda eksperts ir – uzņēmumu vadītāji kļūdās, uzskatot, ka viņu darbības jomā nav nepieciešams pievērst īpašu uzmanību darba drošības jautājumiem.
«Katrs no mums var nosaukt vairākas bīstamas situācijas, kas var notikt rūpniecībā vai būvniecībā, bet ir grūti iedomāties līdzvērtīgu notikumu birojā. Tomēr ir dzirdēts arī par negadījumiem birojos, kas noved pie nopietnām traumām. Piemēram, daudzi izmanto biroja krēslu ar riteņiem, lai paņemtu dokumentus no augšējā plaukta. Tas ir ļoti bīstami,» uzsver eksperts.
«Esam izpētījuši darba drošības procesus vairākos uzņēmumos. Tiek konstatēta viena nopietna problēma: ugunsdzēšamie aparāti bieži tiek nobloķēti ar citiem instrumentiem un priekšmetiem, tāpēc ir grūti sasniedzami. Problēma tika novērsta, izmantojot vizuālos risinājumus dažādām darba zonām: redzot, ka atrodas attiecīgajā zonā, darbinieks zināja, ka tajā ir aizliegts novietot rīkus un instrumentus. Cits piemērs — kādā rūpnīcā elektriskais krāvējs bija vairākkārt sadūries ar garām ejošajiem darbiniekiem. Sadursmes zona tika iezīmēta ar attiecīgu krāsu, un darbinieki plānoja savu maršrutu tā, lai nenonāktu tajā,» stāsta Lean.lv eksperts.
Esot pierādīts, ka lielākajai daļai cilvēku vislabāk darbojas vizuālā uztvere, tāpēc darba drošības mācībās ir ieteicams izmantot vizuālos risinājumus. Piemēram, izvietot redzamā vietā attēlu ar instrukcijām par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu vai fotogrāfijas, kas parāda pareizo pozu darbam pie aparāta, vai detalizētu vizuālo informāciju par darba iekārtas izmantošanu, norāda eksperts.
Taču neviens ieguldījums darba drošībā nebūs gana efektīvs, ja darbinieki nejūt atbildību par noteikumu ievērošanu. Viens no labākajiem risinājumiem darbinieku iesaistīšanai ir ļaut viņiem piedāvāt savas idejas darba drošības uzlabošanai un izstrādāt drošības plānus, aicina organizācijas Lean.lv eksperts.
Ref: 225.000.103.1104