Latvijas viesmīlības nozare pēdējo divu gadu laikā ir zaudējusi trešo daļu darbinieku un pašlaik piedzīvo akūtu darbaroku trūkumu, liecina Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apkopotā oficiālā statistika.
Pirms Covid pandēmijas 2019.gadā viesmīlības nozare nodrošināja darbu vairāk nekā 33 000 cilvēku, bet pašlaik nodarbināto skaits nozarē ir nokrities līdz 21 000.
LRB prezidents Jānis Jenzis komentē: «Neparedzamie nozares darbības noteikumi un haotiskie ierobežojumi pandēmijas laikā likuši daudziem uzņēmumiem izbeigt savu darbību. Savukārt darbinieki ir pārkvalificējušies vai devušies peļņā uz ārzemēm. Šobrīd nozarē katastrofāli trūkst darbinieku un, sezonai sākoties, uzņēmēji ir izmisumā, jo nevar realizēt visu plānoto un pieņemt visus pasūtījumus. Tāpēc viesmīlības nozare sagaida, ka vēlēšanu gadā politiķu uzlabos dialogu ar uzņēmējiem, iedziļināšanos nozares specifikā un pandēmijas vai ģeopolitisko izaicinājumu ietekmē uz nozari. Tas ir svarīgi īpaši šobrīd, kad visu resursu cenas ir dramatiski pieaugušas, bet daudziem iestājies atlikto nodokļu nomaksas termiņš, tāpēc ļoti daudzi uzņēmēji izvērtē vai vispār turpināt darbu. Ja netiks pieņemti drosmīgi lēmumi, mēs turpināsim zaudēt konkurētspējā Baltijas kaimiņiem un atpalikt savā attīstībā.»
Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta datu analīze skaidri parāda Covid pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu smago kaitējumu nozarei.
Pēdējo divu gadu laikā divas reizes ¬- 2020. un 2021.gada sākumā (nesezonā) viesmīlības nozares darbinieku skaits noslīdēja līdz kritiskajai robežai – 13 tūkstoši! Abus gadus izglāba vasaras sezona, kad darbinieku skaits uz īsu brīdi atkal dubultojās. Diemžēl 2022.gads, ko viesmīlības nozare gaidīja ar lielām cerībām, nedod pamatu optimismam, un to parāda arī nodarbinātības statistika.
«12 tūkstoši darba ņēmēju, kuri pandēmijas laikā pametuši viesmīlības nozari, ir ļoti nozīmīgs skaits Latvijas darba tirgum. Kā zināms, viesmīlības nozarē pārsvarā strādā gados jauni cilvēki, ar labām svešvalodu prasmēm, visbiežāk – vēl bez ģimenes. Ja tie pašlaik neatsaucas uz nozares darba sludinājumiem, tad tas, visticamāk, nozīmē, ka viņi ir pametuši Latviju un jau strādā citās valstīs – kas ir nozīmīgs zaudējums Latvijas ekonomikai, un norāda arī uz neprasmīgu pandēmijas pārvaldības politiku,» norāda LDDK Finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.
Salīdzinot ar pirmspandēmijas līmeni, ne tikai dzīvesstila restorāni un kafejnīcas, bet arī gandrīz visi nozares lielākie uzņēmumi ir samazinājuši darbinieku skaitu. Izņēmums – Premier Restaurants Latvia (McDonald’s) un SIA ALEKS UN V (Saules virtuve), kuru darbības profils ir ēdienu gatavošana līdzņemšanai.
Lai arī lielāko viesmīlības nozares uzņēmumu pēc nodarbināto skaita TOP3 ir palicis nemainīgs – LIDO, Premier Restaurants Latvia un Baltic Restaurants Latvia, visos vērojams darbinieku kritums. Piemēram, LIDO 2019.gadā nodarbināja 1 041 cilvēku, bet pašlaik tie ir 784 darbinieki. Savukārt Baltic Restaurants Latvia pēdējo divu gadu laikā darbinieku skaits no 806 ir samazinājies līdz 558. Nelielas darbinieku skaita izmaiņas piedzīvojis iepriekšminētais Premier Restaurants Latvia – no 776 uz 771.