Kāds vīrietis no Japānas pieņēma lēmumu, ka vēlas uzkāpt pasaules augstākajā virsotnē- Everestā. Tā ir ne tikai fiziska, bet arī morāla cīņa.
Viņš ir vīrs, kurš nodarbojas ar kalnos kāpšanu- tā ir viņa kaislība, un, kas ir netipiski, viņš to dara vienatnē. Kāds ir viņa Everesta stāsts?
Nobukazu Kuriki ir alpīnists no Japānas un ir 33 gadus vecs. Lai uzkāptu Everesta smailē, viņš izvēlējās ceļu, kādu bija gājuši paši pirmie Everesta iekarotāji- Edmumds Hilarijs un Tenzings Norgajs, 29. maijā, 1953. gadā.
Šajā mēģinājumā viņam diemžēl neizdevās uzkāpt līdz pašai virsotnei. Esot netālu no pašas virsotnes, viņam nācās doties atpakaļ.
Vai šis bija viņa pirmais mēģinājums?
Nē, nebūt ne. Šis bija jau 5 mēģinājums vienatnē sasniegt Everesta virsotni pēdējo 6 gadu laikā. “No manis tas prasīja pārāk lielu enerģijas patēriņu, bija pārāk dziļš sniegs. Sapratu, ja es došos tālāk, tad dzīvs es vairs neatgriezīšos,” situāciju skaidro Nobukazu.
Pēdējie 5 mēģinājumi ir beigušies ar neveiksmi, kad jau virsotne šķiet pāris simtu metru attālumā. Bet kopš 2012. gada, kad alpīnists zaudēja visus savus pirkstus un īkšķi apsaldējumu rezultātā, uzkāpšana Everestā ir vēl lielāks izaicinājums.
Kāpšana ar rokām, kurām nav pirkstu, jau tā ir ļoti apgrūtinoša, bet alpīnists padara šos kāpienus vēl bīstamākus, darot to vienatnē un ar minimālu ekipējumu. “Tā ir tīrākā kāpšanas forma, kura atmaksā šo papildus risku.”
Viņš ir pirmais cilvēks, kurš mēģināja uzkāpt Everestā pēc aprīlī notikušās zemestrīces, kas nogalināja 9000 cilvēku, tajā skaitā 18 alpīnistus. Viņš saka: “Tie tauriņi vēderā man vienkārši neliek mieru. Man ir jāuzkāpj.”
Avots: i100.independent.co.uk