Vīķe-Freiberga: Diskusijas par lielo finansējumu valsts simtgadei ir bezjēdzīgas

Latvijas simtgade ir ļoti nozīmīga, bet diskusijas par nepieciešamību atvēlēt svinībām lielu finansējumu ir bezjēdzīgas, intervijā Latvijas Radio ir paudusi eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

«Latviešiem tā ir slimība, padomju laikā viņiem iestāstīja, ka viss nāk par velti, bet nav tādas lietas kā brīvas pusdienas. Visam ir sava cena,» izteicās Vīķe-Freiberga. «Vēl arvien cilvēki nevar iedabūt sev galvā, ka, ja tu kaut ko dari, tas prasa pūles vai naudu, visbiežāk – abus kopā. Bez pūlēm un līdzekļiem neko taču nevar panākt,» uzsvērusi eksprezidente.

Viņa saka, ka nevajag «sākt strīdēties un ņaudēt par santīmiem». «Drīz varēs teikt, ka varbūt elpot mums nevajag – tas mums prasa lielu piepūli jeb varbūt gaiss maksā naudu. Es nezinu. Tas nonāk līdz absurdam,» viņa izteicās, paužot, ka «vai nu mēs sevi cienām kā valsts, vai necienām, vai mums neatkarība kaut ko nozīmē, vai nē».

Vaicāta, ko līdz simtgadei valstij vēl vajadzētu pagūt izdarīt, eksprezidente uzsvēra, ka būtu jāsakārto izglītības un veselības sistēmas, kā arī jāturpina ieviest uzlabojumus tieslietu sistēmā.

Viņa pauda, ka katru reizi, ieslēdzot radio, dzird par kārtējām reformām veselības vai izglītības sistēmā, vai abās uz reiz. «Gadi iet un nāk, reformas arī. Būtu labi, ja varētu vienreiz uzvilkt zeķītes uz augšu, uzlikt biksēm štrumbantes un sakārtot šīs sistēmas,» pauda eksprezidente, piebilstot, ka relatīvi mazā valstī to izdarīt ir daudz vienkāršāk, nekā, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs.

Tāpat viņa norādīja, esot prezidentes amatā, tuvu interesējusies par tieslietu sistēmas darbību. «Viņa mums ir neatkarīga, bet tas nenozīmē, ka lieliska,» sacīja Vīķe-Freiberga. Viņasprāt, daudz vēl šajā sistēmā ir uzlabojams.

Vienlaikus Vīķe-Freiberga vēlētos, lai līdz valsts simtgadei tiktu sakārtotas «skaistās ēkas, kas ir arhitektūras mantojumā» Rīgā. Viņasprāt, Rīgas domei būtu jāgādā par to, lai šo ēku īpašnieki līdz simtgadei saved kārtībā fasādes tā, kā «jūgendstila arhitektūras pieminekļiem pienāktos». «Man ir kauns katru reizi, kad es braukāju, nupat biju Maltā, pirms tam Varšavā, nekur neredzu tādas nolipušas krāsas un brūkošas fasādes kādas ir Rīgā. Tas ir kauns pa visu ģīmi,» izteicās eksprezidente.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Kultūras ministrijas informatīvo ziņojumu par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021.gadam kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021.gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro.

Ziņojumā teikts, ka 2017.gadā kopējais plānotais finansējums ir 12 696 847 eiro, 2017.gadā – 25 254 818 eiro, 2019.gadā – 9 671 559 eiro, savukārt 2020. un 2021.gadā svinību norisēm plānots tērēt 11 452 723 eiro.

BNN jau iepriekš ziņoja, ka tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, iniciatīva Latvijas skolas soma ir lielākā dāvana Latvijas skolēniem, preses konferencē sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis. Mācību programmas izveidei paredzēti 13,5 miljoni eiro, un tās ietvaros skolēniem būs iespēja mācīties arī ārpus skolas sola, nodrošinot priekšstatu par Latvijai nozīmīgām lietām, tā ministrs.

Projekta veidotāji norāda, ka līdz ar 2018.gada septembri, jaunā iniciatīva sniegs iespēju ikvienam valsts skolēnam klātienē izzināt un pieredzēt mācību programmā ietvertās Latvijas dabas un kultūras vērtības, kā arī iepazīt zinātniskos sniegumus un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus.

Integrētās mācību programmas izveidei, transporta un ieejas biļešu segšanai paredzēti 13,5 miljoni (jeb 40%) no valsts simtgadei plānotā papildu finansējuma piecu gadu periodā.

«Latvijas skolas somas finansējumu plānots novirzīt pašvaldībām proporcionāli skolēnu skaitam, lai tās kopā ar skolām plānotu efektīvāko līdzekļu izlietojumu,» – 17 eiro skolēnam ik gadu, norāda Kučinskis.

Ref:224.000.103.924