Ekonomikas atveseļošanās visās trijās Baltijas valstīs norit straujāk nekā gaidīts, taču tālāka ekonomiskā izaugsme lielā mērā atkarīga no ekonomiskajiem procesiem pasaules un Eiropas Savienības mērogā, tā pēc tikšanās ar Igaunijas un Lietuvas finanšu ministriem norādījis Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks.
Ikgadējās Baltijas valstu finanšu ministru tikšanās laikā Vilks, Igaunijas finanšu ministrs Jurgens Ligi (Jurgen Ligi) un Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonyte) pārrunāja virkni finanšu jautājumu – budžeta izpildes gaitu, 2011. gada plānus, budžeta konsolidēšanas pasākumus, kā arī uzsvēra nepieciešamību turpināt iesāktās strukturālās reformas, biznesa ziņu portālu BNN informēja Finanšu ministrija.
Ministri secinājuši, ka Baltijas valstīm, nākotnē plānojot budžeta stratēģiju, apņēmīgi jāievēro fiskālā disciplīna, kas ļaus vidējā un ilgākā termiņā nodrošināt līdzsvarotu valsts finanšu izlietojumu.
Tāpat finanšu ministri vienojās par nepieciešamību regulāri apmainīties ar nodokļu politikas informāciju, lai uzlabotu Baltijas valstu savstarpējo sadarbību šajā jomā. Atsaucoties uz Latvijā izveidoto finanšu stabilitātes nodevu, ministri dalījās viedokļos par banku nodevām, atzīstot, ka finanšu institūciju nodevu piemērošana ļauj godīgāk sadalīt finanšu slogu un rada priekšnosacījumus sistēmas riska ierobežošanai.
Pārrunājot veiksmīgas ES fondu apguves svarīgo lomu ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, nonākts pie secinājuma, ka būtu vēlams visu triju Baltijas valstu mērogā uzsākt regulāru pieredzes apmaiņu valsts un pašvaldības iepirkumu, tajā skaitā ES fondu, speciālistu starpā. Finanšu ministri tāpat norādīja, ka ekonomiskās attīstības nodrošināšanā būtu aktīvāk jāizmanto tādas efektīvas un novatoriskas finanšu inženierijas metodes kā kredītu, aizdevumu izsniegšana un riska kapitāla piesaiste. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai šādi finanšu pasākumi tiktu efektīvi pielietoti, piemēram, piešķirtais finansējums tiktu savlaicīgi izmantots un metodes precīzi atbilstu konkrētām tirgus vajadzībām.
Bet mums kā ir augstrākie un stulbākie piemērošanā nodokļi, tā viņi ir un paliek.
Un mums tik sola “saskaņot nodokļus” un ar pacelšanu neskriet “pa priekšu” – bet – vēlāk – tad atliek secināt – atkal esam kaimiņiem priekšā!