Ukrainas un Krievijas spriedzes dēļ esam atgriezušies aukstā kara situācijā, kāda bija 70.-80.gados, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks, norādot, ka gaidāms ilgs periods, kad būs pretīmstāvēšana starp Krieviju un Rietumu pasauli.
Tomēr Krievijas ekonomiskās sankcijas esot maz ticamas, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja finanšu ministrs.
Ministrs atzīmēja, ka šī pretīmstāvēšana, visticamāk, būs vairāk «izrādīšanās un muskuļu demonstrēšana». Tāpēc ir grūti prognozēt iespējamo ietekmi uz ekonomiku.
Tomēr, ja no Krievijas puses būs kādas ekonomiskas reakcijas, tad ietekme uz Latviju tām varētu būt pietiekami liela. Ministrs gan prognozēja, ka tas nenotiktu pēkšņi, bet pakāpeniski.
Vilks arī norādīja, ka aukstā kara apstākļos nav skaidrs, kā rīkosies Krievija. Līdz ar to ir jāstiprina Latvijas un Baltijas armija. Ar piedāvājumiem bruņoto spēku stiprināšanā būtu jānāk Aizsardzības ministrijai.
Finanšu ministrs saskata iespējas lielākai sadarbībai Baltijas valstu starpā, kā arī ar NATO. «Gudra, pārdomāta Baltijas valstu sadarbība ar diemžēl pieaugošiem aizsardzības izdevumiem. Gribētos atvēlēt citām jomām, bet diemžēl nākas bruņoties,» sacīja Vilks.
BNN jau vēstīja, ka Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite no Amerikas Savienoto Vlastu (ASV) prezidenta Baraka Obamas (Barack Obama) pirmdien, 24.martā, saņēmusi apliecinājumus, ka Baltijas reģions joprojām atrodas ASV uzmanības centrā un interešu lokā.
Abiem prezidentiem bijusi īsa saruna Hāgā notiekošā Kodoldrošības samita kuluāros. Pēc Grībauskaites teiktā, tajā skarts Baltijas reģiona un konkrēti Baltijas valstu drošības jautājums, kā arī Ukrainas situācija.
«Ļoti priecājos, ka paliek spēkā ASV un paša prezidenta apliecinājumi, ka mēs esam uzmanības centrā un interešu lokā. Tātad šai ziņā varam justies droši un tālāk risināt savus drošības jautājumus kopā ar šo lielo valsti,» viņa norādījusi.
Tāpat ziņots, ka pagājušajā nedēļā ASV viceprezidents Džo Baidens (Joe Biden) pēc tikšanās ar Grībauskaiti un Latvijas prezidentu Andri Bērziņu uzsvēra, ka ASV ļoti nopietni vērtē savas saistības pret Baltijas valstīm saskaņā ar Vašingtonas līguma 5.pantu par kolektīvo aizsardzību. «Mēs sniegsim visu nepieciešamo atbalstu savām NATO partnerēm, ja pret tām tiks vērsta agresija,» viņš izteicās.
Baidens arī apliecināja ASV gatavību pastiprināt militāro klātbūtni Baltijas reģionā un apstiprināja, ka iepriekš Varšavā notikušajās sarunās ar Polijas un Igaunijas prezidentiem minējis iespējamu ASV spēku rotāciju Baltijas reģionā un Polijā, kā arī gatavību intensificēt NATO militāro mācību norisi Baltijā.
102.000.102.7010