Turpinot budžeta konsolidāciju, valdība raudzījās uz to divu gadu griezumā, lai neatstātu visus smagākos lēmumus uz pēdējo brīdi. Valdības izvēle bija koncentrēties uz 2011. gadu, par kuru ir pietiekami ticamas makroekonomiskās prognozes, norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Attiecībā uz 2012. gadu ir jāņem vērā, ka tik lielas ekonomiskās aktivitātes svārstības, kādas bija vērojamas pērn un šogad, nedod iespēju veidot precīzu prognozi gan par makroekonomiskajiem radītājiem, gan par inflācijas lielumu utt., un līdz ar to nav iespējama precīza prognoze par konsolidācijas apjomu pēc gada. Tagad, vērtējot konsolidācijas apjomu 2012. gadam, mēs varētu būt neprecīzi un veikt kļūdainus pieņēmumus. Tāpēc valdība izvēlējās iesniegto budžeta variantu. Tomēr jau pēc nākamā gada pirmā ceturkšņa rezultātiem turpināsies debates ar aizdevējiem, laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze atzīst Vilks.
Pēc ministra domām, var gadīties, ka Latvijas ekonomiskās attīstības prognozes būs jākoriģē divreiz vai trīsreiz gadā, kad arī iezīmēsies precīzie konsolidācijas apjomi 2012. gadam.
Kad sākās diskusijas par konsolidācijas apjomu 2011. gadam, tad sākumā izskanēja, ka tie būtu 500 miljoni, tad tika nosaukts skaitlis 450, vēl vēlāk 400 miljoni, bet tagad mēs esam nonākuši līdz daudz mazākam konsolidācijas lielumam. Turklāt mēs varējām veidot valsts budžetu, sasniedzot aizdevēju nosprausto mērķi – 6% lielu valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu pret IKP, ar konsolidācijas apjomu 230 miljoni latu. Mēs izvēlējāmies veidot mazāku budžeta deficītu 5,4% lielumā pret IKP ar konsolidācijas apjomu 292 miljoni latu. 2011. gadā ir ieplānots mazāks valsts budžeta deficīts, nekā prasīja starptautiskie aizdevēji. Var teikt, ka 2011. gada budžetā ir iestrādāta zināma rezerve, atklāj finanšu ministrs.