Ministrijās šobrīd moderni kļuvis gandrīz visus tēriņus piesaistīt valsts drošības stiprināšanai. Lai pret tiem būtu grūtāk iebilst. Sākot ar algām ugunsdzēsējiem, pastniekiem, dzelzceļniekiem, kā arī cietumu uzraugiem un beidzot ar ceļu būvi, pasta piegādēm un skolotāju algu reformu un iespējamu minimālās algas celšanu.
Kā atrisinājumus visiem tēriņiem ministri min ēnu ekonomikas apkarošanu. Tomēr vairāki labi iecerēti plāni ir iestrēguši. Piemēram, Finanšu ministrija vēl pagājušajā gadā lūdza Saeimas deputātus reformēt Komerclikumu, lai neļautu nodokļu krāpniekiem izmantot firmas, kas slēpšanās nolūkos reģistrētas uz fiktīvu ārvalstnieku vārdiem. Ārzemniekam personīgi būtu jāierodas Uzņēmumu reģistrā – tāds bija ministrijas ieteikums. Šī gada budžetā ieplānoti seši miljoni eiro, ko bija iecerēts iekasēt labojot šo likuma robu. Saeimas deputāti iebilda, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.
14,5 miljonu eiro robs šogad, 6,5 miljoni nākamajā un 7,4 miljoni eiro aiznākamajā gadā radīsies, ja neizdosies pieņemt grozījumus, kas liktu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par aizdomīgajiem darījumiem dot ziņu Valsts ieņēmumu dienestam. Šie divi likumu grozījumi dotu papildus 20 miljonus eiro.
Jau gada pirmajos mēnešos gandrīz sadalīti 32 642 776 eiro, kas atlikti neparedzētiem gadījumiem. Ministru kabineta noteikumos rakstīts, ka šī nauda domāta tikai dabas stihiju seku novēršanai. Tomēr pašu pieņemtos noteikumus ministrijas neievēro.
Kultūras ministrija no ārkārtas naudas prasīja 201 tūkstoti, lai rīkotu 4.maija 25.gadadienas svinības. 5,5 miljoni eiro iedalīti, lai saglabātu nemainīgu mikrouzņēmumu nodokli. Tieslietu ministrija par 430 tūkstošiem grib iepirkt iekārtas Valsts tiesu ekspertīžu centram. Pašvaldību ministrija prasījusi naudu, lai segtu atskurbtuvju darbu laukos. Kopā apmierinātas jau 35 vajadzības. Atlikušajiem pieciem miljoniem arī jau pieteikušies vairāki gribētāji.
«Diemžēl tā ir sanācis šogad, ka visas valdības sēdes, kurās es neesmu piedalījies, bija jautājumi par neparedzētiem līdzekļiem. Es neesmu piedalījies tajās sēdēs, kur šādu jautājumu izskata. Es arī uzskatu, ka tas nav pareizi, ka jau divos mēnešos mēs esam rezervējuši visus līdzekļus, bet, cik es sapratu no pēdējās sēdes, valdība nolēma, ja būs nepieciešami neparedzētie līzekļi reāli, tad ministrijas sametīsies no kopējiem līdzekļiem,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Premjere raidījumam atklāj, ka ministriem piedāvājusi no katras ministrijas budžeta ieturēt 1-3% un naudu dot tiem, kas var piedāvāt vai nu jaunus veidus, kā valsts var palielināt ieņēmumus, vai uzlabot sniedzamo pakalpojumu kvalitāti. Ministri ieceri nav atbalstījuši.
Atturēties no nepārdomātiem pieprasījumiem nākamā gada budžetā iesaka Fiskālās disciplīnas padome – to izveidoja vēl Valda Dombrovska valdības laikā. Padomē strādā Saeimas, Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas virzīti speciālisti. Viņi gan var tikai ieteikt, kā rīkoties. Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais bijis Starptautiskā valūtas fonda konsultants un krīzes gados minēts arī kā premjera un finanšu ministra kandidāts. Viņaprāt valdības ministri no budžeta prasa pārāk daudz.
«Pašlaik ministriju vēlmes tērēt naudu ir ārkārtīgi lielas. Un mēs no Fiskālās disciplīnas padomes puses neredzam, kādā veidā tas sabalansējas ar valsts rīcībā esošajiem resursiem. Ministrijas, protams, bieži vien ir prasījušas izdevumus atbilstoši biznesa klases līmenim. Tie nav ekonomiskās klases līmeņa pieprasījumi. Pašlaik, cik ministrijas ir informējušas Fiskālās disciplīnas padomi, tie ir 700 miljoni eiro papildus izdevumi 2016.gadā. Ļoti liela summa,» tā Platais.
Aizejot no politikas, viens no pēdējiem bijušā finanšu ministra Andra Vilka novēlējumiem bija nesabojāt budžetu. Tas, kas notiek ar naudu ārkārtas gadījumiem, rāda, ka priekšvēlēšanu un valdības veidošanas karstumā budžets sastādīts nekvalitatīvi un tāpēc tas jālāpa ar naudu, kas būtu jātur rezervē plūdu vai vētru gadījumiem.
«Es neatceros nevienu tādu gadu, kad tik ātri sāktu beigties līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Un ministri uzskata to par normu. Atceros, kad bija smagais periods – 2009-2011.gads, arī tika pieprasīts. Bet tad bija kaut kāda pietāte pret šo jēdzienu – līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Tagad tā ir kā shēma. Principā Finanšu ministrija, izskatās, paliek viena un nav spējīga noturēt to. Tā ir ļoti bēdīga situācija,» uzskata bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.
Vilks atceras, kā pret eiro ieviešanu bijusi Zaļo un zemnieku savienība. Jau tolaik viņš no partijas dzirdējis ieteikumus mazāk domāt par taupīšanu un vairāk par tērēšanu. To Vilks min kā vienu no iemesliem, kāpēc Laimdotas Straujumas kabinets varētu krist.
«Ir ļoti grūti. Tur ir jābūt ļoti spēcīgai vēlmei un atbalstam. Es domāju, ka Laimdotai Straujumai nav šī atbalsta. Viņa jau saprot to, ka Latvijai ir jānotur tās pozīcijas, kas mums bija iekarotas, bet tas atbalsts, arī politiskais, nav tik pietiekoši spēcīgs. Tur jau tā lieta. Tāpēc es domāju, ka situācija ir nobriedusi, un nebrīnītos, ka jaunajā valdībā, kas varētu būt tuvāko mēnešu laikā, pilnīgi mainās šie nosacījumi un visas bremzes tiek palaistas vaļīgāk, un mēs varam nonāk situācijā, kas mūs ne pārāk apmierina. Bet es neuzskatu, ka sabiedrība to uztvers uz urrā. It sevišķi uzņēmēji. It kā ir kaut kādi īstermiņa ieguvumi, bet vidējā termiņā riski ir pietiekami lieli un uzņēmēji to noteikti nevarētu atļauties,» domā Vilks.
Kā brīdina bijušais finanšu ministrs – sliktākais, kas var notikt, ir pārāk liels budžeta deficīts. Tas nozīmētu sabojātas attiecības ar Eiropu. Tam var sekot arī starptautisko kredītreitingu aģentūru rīcība, samazinot Latvijas līdz šim pozitīvo novērtējumu. Tas savukārt būtu signāls investoriem, ka Latvija vairs nav uzticams partneris.
Ref: 102.000.102.9656