Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Nokaitināt oficiālas organizācijas pārstāvi ar sarunas tematu – tā notiek reti, bet tieši tā bija ar Viļņas romu organizāciju cilvēkiem, pie kuriem portāls BNN vērsās, lūdzot vērtēt iedzīvotāju pārvietošanu no bēdīgi slavena ciemata Viļņā, kas tautā iesaukts par «Taboru».
«Visi Lietuvas mediji pret mums ir ļoti aizspriedumaini. Mūs ataino kā neliešus, krāpniekus un vienkārši sliktus cilvēkus, kuriem ir jāiet garām,» – tāda bija viena no pirmajām reakcijām no organizāciju pārstāvjiem.
Izjaucot Taboru, problēmas pastiprināsies
Gan Viļņas Romu integrācijas nama direktore Božena Karveliene (Božena Karvelienė), gan Lietuvas Romu kopienas priekšsēdētājs Ištvans Kviks (Ištvan Kvik) notikušo sauc par «drastisku rīcību». Runa ir par Viļņas pašvaldības kārtējo un šķietami sekmīgāko mēģinājumu pārvietot romu tautības cilvēkus no tā saucamā Tabora, kā Lietuvā iesaukta apdzīvota vieta pie Viļņas Lidostas. Organizāciju līderi uzskata, ka līdzšinējās problēmas tas neatrisinās, drīzāk gan pastiprinās. «Jā, viņi nojauc graustus, bet ko varasiestādes var dot vietā cilvēkiem, kuri ir atstāti bez juma virs galvas? Neko vai ļoti maz ko,» vērtē Karveliene.
Viļņas pašvaldība šonedēļ beidza nojaukšanas darbus Lietuvas galvaspilsētas romu ciematā. Likvidējot šķūņus un arī izturīgākas konstrukcijas būves, kā uzskata pilsētas domē, tiek īstenots tālejošs plāns par sabiedrības atstumtas kopienas integrāciju un arī cīņa pret narkotiku tirdzniecību, kas Viļņas rajonā Kirtimā, kur atradās Tabos, ir plaši izplatīta.
Kur paliek pārējās ģimenes?
Viļņas pašvaldība norādījusi, ka no Tabora uz citām vietām galvaspilsētā ir pārvietotas aptuveni 50 ģimenes. Vietvaras amatpersonas atzinušas Lietuvas medijiem, ka nezina, kas noticis ar pārējo kopienu – aptuveni 400 cilvēkiem.
Vicemērs Vītauts Mitals (Vytautas Mitalas) sarunā ar Lietuvas sabiedrisko mediju LRT sacīja, ka ar lūgumu nodrošināt citu mājokli pie pašvaldības vērsusies tikai aptuveni viena piektdaļa no ciemata iedzīvotājiem. Pašvaldības mājokļu atbalsta programma paredz katram iedzīvotājam piešķirt pabalstu 90 eiro apmērā īres maksājumu veikšanai. Vicemēra vārdiem, pārējās ģimenes ir atradušas citas vietas, kur dzīvot. Viļņas pašvaldība neatsaucās uz ziņu portāla BNN lūgumu sniegt plašāku informāciju.
Liels tracis, maz atbalsta
Viļņas Romu integrācijas nama direktore Božena Karveliene sarunā ar BNN sacīja, ka ir «ļoti nogurusi», no pastiprinātās mediju intereses, kas apvijusi Tabora nojaukšanu. «No rakstiem presē šķiet, ka visi romi, kuri ir Lietuvā, dzīvo tur. Atklāti sakot, būdama Romu integrācijas nama direktore, es ar taboriešiem neesmu runājusi gadiem ilgi. Kādēļ, lai es to darītu? Ir gana daudz romu, kuri savā dzīvē ir kaut ko sasnieguši, bet, rau, lielākajiem Lietuvas medijiem tas neinteresē,» uzsver Karveliene. Saskaņā ar viņas teikto romu tautības pārstāvju integrācija notiek, taču to kavē ievērojama neiecietība pret kopienu. «Atšķirībā no citām mūsu sabiedrības grupām mūsu kopiena tiek vērtēta bargāk, un visa sabiedrības izpratne par to tiek balstīta Taborā un problēmās, ko rada daži tā iedzīvotāji. Ļoti žēl, ka daudz aizmirst, ka ir daudz izglītotu un veiksmīgu romu . Es domāju, uzņēmējus, māksliniekus un tamlīdzīgi. Vai, personīgi, Jūs atminaties kādreiz televīzijā redzējis raidījumu par viņiem? Personīgi, es ne,» romu priekštatu problemātiku ieskicē Karveliene.
Paraugs ir cita minoritāte
Vaicāta, kas būtu jādara, lai mainītu maldīgu priekštatu par visu kopienu, viņa teic, ka labākais piemērs ir melnādainie cilvēki, kuri pamazām iekļaujas citos sabiedrības slāņos un pauž vienotu vēstījumu. Pēc Karvelienes domām, šī minoritāte ir spējusi uzlabot savu tēlu un uzlabot to, kā sabiedrība to uztver. «Ja romi jutīs kaut mazāko sabiedrības cenšanos izrādīt lielāku iecietību, rezultāts būs tūlītējs – cilvēki atsauksies, jo vairums romu ir ļoti lapni un atsaucīgi,» rosināja Karveliene. «Esmu strādājusi 15 gadus, un esmu iemantojusi savu darbadevēju cieņu. Esmu pateicīga, ka viņi ir izrādījuši man savu uzticēšanos. Esmu to atlīdzinājusi ar smagu darbu un centību,» tā Viļņas Romu integrācijas nama direktore. Izdzirdējusi manu piezīmi, ka daži romi Taborā pārdod narkotiskās vielas, Karveliene aizsvilās un pārtrauca tālruņa sarunu: «Viņi ne tuvu nav vienīgie, kuri Viļņā pārdod narkotikas.»
Vai tas ir godīgi?
Ištvans Kviks, kurš ir Lietuvas Romu kopienas priekšsēdētājs, un ir darbojies vairākos romu integrācijas projektos, portālam BNN sacīja, ka viņam neesot viedokļa par romu mājokļu nojaukšanu Kirtimā. «Esmu par to, lai tam sekotu romu dzīves uzlabošana kaut kādā mērā. Nolīdzināt māju – tas lielas pūles neprasa, bet dot cilvēkiem otru iespēju, padarīt viņu dzīves labākas pēc tam, kad viņi ir zaudējuši savas mājas, pie kurām viņi bija pieraduši, tā ir cita lieta. Tam ir nepieciešams plāns, mērķtiecīga rīcība un tā tālāk,» vērtēja organizācijas vadītājs.
Kviks sacīja, ka vairāki romi šajā vietā ir dzīvojuši vairāk nekā 50 gadus. Viņu mājokļu nojaukšana ir padarījusi daļu cilvēku par bezpajumtniekiem. «Tikai daļa no kopienas ir saņēmusi pārcelšanās kompensācijas. Citi ir atstāti ķepuroties saviem spēkiem. Vai tas ir godīgi?» viņš vaicāja retoriski. «Reālā situācija ir skumja: no romiem izvairās – darbadevēji nelabprāt pieņem viņus darbā un dzīvokļu īpašnieki viņiem ļoti reti izīrē dzīvokļus. Daudziem turklāt ir tendence kritizēt pašvaldības lēmumu nodrošināt romiem sociālos mājokļus. Īsāk sakot, problēmas ir samilzušas, bet to risināšana ir vienpusēja, proti, no spēka pozīcijām.»
Nepieciešama kompleksa pieeja
Romu kopienas galva uzskata, ka Viļņas pašvaldībai būtu jāpievērš visaptveroša uzmanība vietējiem romiem. «Ar to es domāju visu to problēmu risināšanu, ar kurām sastopas romi. Tēlaini izsakoties, varasiestādēm ir jādod viņiem makšķeres, lai viņi varētu paši ķert zivis un paši parūpēties par sevi un savām ģimenēm. Es ieteiktu atrast darbadevējus, kuri nebaidītos pieņemt romus darbā. Katrs šāds veiksmīgs piemērs darītu brīnumus attiecībā uz citiem,» pārliecināti sacīja Kviks.
Smagāks jautājums par apreibinošo vielu tirdzniecību nojauktajā ciematā pārlauza arī šīs sarunas gaitu. «Vai Jūs sakāt, ka citu tautību cilvēki to nedara? Es šaubos,» aizstāvības pozīcijās pārgāja Romu kopienas priekšsēdētājs. «Es pazīstu daudzus romus, kuriem ir augstākā izglītība, kuri ir gūst labas sekmes gan uzņēmējdarbībā, gan personīgajā dzīvē, taču mediji viņus ignorē. Mediju veidotais tēls par mums ir vienkārši bēdīgi slavens. Tas ir ļoti skumji,» norādīja Kviks un izbeidza sarunu.
Statistika un ēnas puse
Saskaņā ar 2011.gada Lietuvas tautas skaitīšanas datiem Lietuvas romu kopienu veidoja ap 2 100 cilvēku. 2004.gadā Viļņas pašvaldība apsvēra ieceri pārvietot romus no Kirtimas ciemata uz 150 automājām un izvietot tās ārpus Viļņas. Plāns palika neīstenots.
Skumja ir statistika par nāves gadījumiem Tabora tuvumā. Viļņas Policijas pārvalde ziņu portālam BNN pavēstīja, ka 2018.gadā šajā apkaimē atrastas 32 cilvēku mirstīgās atliekas, 2019.gadā – 12, un šogad – viena cilvēka mirstīgās atliekas. Nāves cēlonis vairumam mirušo bijis narkotisko vielu pārdozēšana.