Bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Normundu Vilnīti, vēl vienu biroja eksdarbinieku Andreju Vasiļeviču un advokāti Ievu Ramiņu policija tur aizdomās par kukuļa piesavināšanos, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga (NP).
Norādīts – kāda Polijā bāzēta kompānija maksāja Vilnīša firmai 135 tūkstošus eiro, lai tā palīdz izkārtot licenci maksājumu iestādes darbībai, taču licenci tā neieguva. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) licenci atteikusi, bet naudu Vilnīša uzņēmums iztērēja un kādreizējam galvenajam korupcijas apkarotājam lieta var beigties ne vien ar apsūdzībām korupcijas mēģinājumā, bet arī ar detektīvlicences zaudēšanu, vēstīts raidījumā, piebilstot, ka lietā ir daudz neskaidrību.
Proti, policija neesot noskaidrojusi to FKTK personu, kurai kukuli bija plānots nodot. Neesot arī skaidrs, kāpēc lieta nebija KNAB kompetencē.
Normunds Vilnītis KNAB sāka vadīt pirms desmit gadiem. Viņu izvēlējās septiņpadsmit pretendentu vidū. Tomēr līdzīgi saviem priekšgājējiem, KNAB priekšnieka krēslā Vilnītis visu pilnvaru laiku nenoturējās. Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera izveidota komisija atklāja, ka viņš birojā pieņēmis cilvēkus ar piesegpasēm un pārkāpis slepenības režīmu. Tāpat bija aizdomas, ka viņš licis veikt nesankcionētu operatīvo izstrādi par sev interesējošām personām, atgādina raidījums.
Saeima Vilnīti no KNAB priekšnieka amata atbrīvoja 2011.gada vasarā. Trīs gadus vēlāk Vilnītis sāka piedāvāt detektīvpakalpojumus.
Nekā personīga neoficiāli zināms, ka Vilnītis kārtojis Norvik bankas pircēja Grigorija Guseļņikova intereses Latvijā, kas gan beidzies ar konfliktu abu starpā. Tāpat Vilnītis manīts izsekojam Saeimas deputātu, kurš tobrīd bija slepenās Nacionālās drošības komisijas loceklis.
Pirms vairāk nekā trim gadiem Polijas kompānija GPN Data EUROPE iegādājās firmu Latvijā, lai saņemtu licenci maksājuma iestādes darbībai. Tas ļautu kompānijai sniegt pakalpojumus visā Eiropas Savienībā. Šādiem uzņēmumiem jāiziet stingra procedūra Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, ziņo raidījums.
«Ja ir reģistrēta sabiedrība, tā var strādāt tikai šeit Latvijā, ja tā jau ir ieguvusi licenci, tad tai tirgus ir ne vairs tikai Latvija, bet visa Eiropas Savienība. Tā ir katra uzņēmēja izvēle, viņš uzreiz var nākt pēc licences, vai arī pastrādāt kā reģistrēta sabiedrība un pēc tam nākt pēc licences. Jā, tādu vēlmi GPN Data Latvia bija izteicis savā laikā,» apstiprinājis FKTK padomes loceklis Gvido Romeiko.
Raidījumā atzīmēts, ka poļiem radās grūtības licences saņemšanai. Kompānijai bija jāatklāj patiesā labuma guvējs, naudas izcelsme un jāuzrāda brīvie līdzekļi. Firma FKTK prasības nevarēja izpildīt.
GPN Data Latvia esot vērsusies pēc palīdzības Vilnīša firmā, un 2016.gada nogalē pārskaitīja tai 135 tūkstošus eiro. Policija domā, ka poļi deva naudu, lai Vilnītis uzpirktu FKTK amatpersonas, vēsta NP. Iesaistītie to noliedz. Vilnīti uzrunāja viņa kādreizējais kolēģis KNAB Andrejs Vasiļevičs. Viņš bija GPN Data Latvia darbinieks.
Andrejs Vasiļevičs, bijušais KNAB darbinieks, kas darbojies SIA GPN Data Latvia uz NP jautājumu, par ko kompānija laikā, kad viņš tajā vēl strādāja, maksāja Vilnīša aģentūrai, atbild, ka par juridisko palīdzību. Vienlaikus viņš atteicās komentēt detaļas.
Raidījums ziņo, ka Vilnītis licences kārtošanā iesaistīja zvērinātu advokāti Ievu Ramiņu. Viņas birojā pirms daudziem gadiem praktizēja pašreizējais FKTK padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš. FKTK apstiprina, ka advokāte nākusi uz sarunām, un advokātu klātbūtne licenču kārtošanā esot pat vēlama. Sarunas ilgušas vairākus mēnešus, taču bez firmai vēlamā rezultāta.
Romeiko atzīmē: «Tas ir dzīvs process. Apmaiņa ar dokumentiem, telefona zvani, klātienes tikšanās, e-pasta apmaiņa. Tādā te veidā.» Pats viņš ar Ramiņu pēdējo reizi ticies aptuveni divus gadus atpakaļ, un noliedz, ka kādā no sarunām uzteikts kāds nelikumīgs piedāvājums par naudas maksāšanu. Arī ar Vilnīti Romeiko neesot ticies.
Sižetā turpina – poļi naudu bija samaksājuši, taču rezultāta nebija, Vilnītis bija notērējis saņemtos 135 tūkstošus. GPN licenci tā arī neieguva, bet kompānijas vadība Polijā bija nemierā, izteica neuzticību valdes loceklim Vladimiram Remi un vērsās pret viņu tiesā. Remi savukārt vainoja visus pārējos. Visdrīzāk pēc Remi iesnieguma Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) pērn sāka kriminālprocesu par sagatavošanos kukuļdošanai, kukuļa piesavināšanos un naudas atmazgāšanu, secina NP.
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins atturējās komentēt, kāpēc lieta bija piekritīga ENAP, nevis KNAB: «Mēs izmeklējam tās lietas, uz kurām pavedienus mēs uzejam. Tas ir mūsu kompetences jautājums.»
Savukārt bijušais KNAB priekšnieks, SIA Information agency īpašnieks Normunds Vilnītis žurnālistus ar jautājumiem sūtījis pie Allas Ignatjevas. Detektīva sertifikātam beidzies termiņš un Vilnītis to nav pagarinājis, taču spēkā ir licence, kas ar šiem pakalpojumiem ļauj nodarboties Vilnīša vadītajam uzņēmumam. Likums nosaka, ja pret Vilnīti cels apsūdzību, licenci Information agency zaudēs.
VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Lauris Arājs raidījumam apstiprinājis – ja iestāsies ierobežojumi kādai no personām, kura ieņem attiecīgo amatu un ir vienīgais īpašnieks, šī licence viņam var tikt anulēta.
Tikmēr advokāte Ieva Ramiņa lūgusi advokātu padomei apturēt viņas darbību advokatūrā, ko padome ir izpildījusi. Šīs lietas procesa virzītājs ir Vitālijs Polovinskis, kurš Ekonomikas policijā ir priekšnieka vietnieks nodaļai, kas pamatā izmeklē banku lietas, tā NP.