Endijs Evanss pārsteidza vecākus savā izlaidumā, uzdāvinot viņiem brīnišķīgu dāvanu, kas viņus un arī daudzus citus aizkustināja līdz asarām.
Viņš absolvēja Stafordšīras Universitāti, kurā studēja grafisko dizainu, un, tērpies svinīgajā mantijā, Endijs pasniedza vecākiem īpašo dāvanu.
“Jau kopš bērnības vecāki man ir mācījuši, cik liela nozīme ir smagam darbam,” viņš stāsta. “Mamma strādāja trijos darbos, lai mēs varētu visi kopā kaut kur aizbraukt, bet tētis gādāja par to, lai mēs būtu paēduši un visi rēķini būtu apmaksāti. Izlaidumā es beidzot varēju izdarīt to, kam gatavojos piecus gadus.”
Ar šo dāvanu viņš velējās pateikties vecākiem par atbalstu un parādīt, ka viņš to novērtē.
“Viņi mani vienmēr ir atbalstījuši un motivējuši darīt to, ko vēlos. Kad teicu, ka vēlos kļūt par mākslinieku, viņi mani atbalstīja. Es vienmēr esmu viņus redzējis smagi strādājam, un es vienmēr viņiem biju pirmajā vietā. Tagad vēlējos, lai viņi būtu pirmajā vietā.”
Endijs domāja, ka izlaidums būtu piemērots laiks, kad pasniegt dāvanu, un vecāki bija ļoti pārsteigti. Vēlāk viņš uzzināja, ka mamma nav varējusi valdīt asaras.
Kāda īsti bija šī dāvana un kāpēc tā ir tik īpaša?
22 gadus vecais puisis jau pusaudža gados izlēma, ka samaksās par ģimenes māju, jo vecāki viņu mudināja piepildīt savu sapni kļūt par mākslinieku.
Viņš absolvēja Stafordšīras Universitāti, kurā studēja grafisko dizainu, un, tērpies svinīgajā mantijā, Endijs pasniedza vecākiem vēstuli ar apstiprinājumu, ka viņu astoņus gadus vecais parāds ir dzēsts.
Viņš pārdeva dažus no saviem darbiem, kas tika izlikti vairākās izstādēs un izlēma, ka nopelnīto naudu atdos vecākiem, nevis paturēs sev.
Endijs strādāja tikai nepilnas slodzes darbu, un alga arī nebija ļoti liela, taču ar to pietika, lai sakrātu atlikušo hipotekārā kredīta summu.
Endijs dzīvo Mančesterā un strādā par grafisko dizaineri.
Pirms trim gadiem Endijs sāka veidot iedvesmojošus grafiti pa visu Stokas pilsētu. Vietējie viņu sāka dēvēt par “Stokas Benksiju”, bet vēlāk valdība piedāvāja viņam piedalīties kādā mākslas projektā, izvietojot viņa darbus izstādē.
Endija mākslas piemēri:
Jūnijā viņš pārdeva daļu no darbiem, un iegūto peļņu pielika klāt jau iepriekš sakrātajai naudas summai.
Endija vēstulē bija teikts: “Mūsu ģimenei šī ir lieliska diena – ne tikai izlaiduma dēļ, bet arī tāpēc, ka beidzot varu izdarīt to, ko mēģināju sasniegt pēdējo piecu gadu laikā. Esmu atmaksājis atlikušo summu no jūsu hipotekārā kredīta.”
Viņa mamma Džeina paskatījās uz dēlu, gaidot paskaidrojumu, un tad uz vīru, kurš bija tikpat pārsteigs, cik viņa, un teica: “Neskaties uz mani”.
Džeina stāsta, ka šis žests parāda, ka dēls ir kļuvis par labu cilvēku, kurš saprot, kādas ir patiesās dzīves vērtības.
Viņa uzsver, ka vienīgie bērni ģimenē dažreiz tiek izlutināti, bet Endija rīcība parādīja, ka viņam ir pareizā attieksme pret dzīvi. Viņa, protams, ļoti lepojas ar dēlu.
Endijs neatklāja precīzu naudas summu, cik samaksāja, taču pastāstīja, ka tie bijuši pāris tūkstoši.
Avots:
Re,kādas algas UK!Pat strādājot nepilnu laiku,var atļauties samaksāt hipotēku,kamēr Latvijā,strādājot trijos darbos,tas izdarāms ar grūtībām.