Visvairāk nominācijām balvai Lielais Kristaps izvirzīta Kairiša spēlfilma Pilsēta pie upes

Šogad balvai Lielais Kristaps 15 nominācijām izvirzīta Viestura Kairiša spēlfilma Pilsēta pie upes, liecina mājaslapā lielaiskristaps.lv publiskotā informācija.

Pilsēta pie upes izvirzīta kategorijā Labākā pilnmetrāžas spēlfilma un filmas režisors un scenārija autors Kairišs nominēts kategorijā Labākais scenārijs un Labākā spēlfilmas režija. Filmas operators Gints Bērziņš nominēts kategorijā Labākais operatora darbs spēlfilmā, māksliniece Ieva Jurjāne izvirzīta kategorijā Labākais mākslinieka darbs, savukārt kostīmu mākslinieces Rūta Kuplā un Agne Rimkute nominētas kategorijā Labākais kostīmu mākslinieka darbs, filmas grima māksliniece Beata Rjabovska izvirzīta kategorijā Labākais grima mākslinieka darbs.

Tāpat kategorijā Labākā mūzika nominēti filmas muzikālā noformējuma autori Juste Janulīte un Juris Vaivods, savukārt Ludvīks Bohadlo izvirzīts kategorijā Labākā skaņu režija, montāžas režisors Armands Začs izvirzīts kategorijā Labākā montāžas režija.

Pilsēta pie upes radošās komandas pārstāvji nominēti arī citās kategorijās, proti, filmas aktrise Agnese Cīrule izvirzīta kategorijā Labākais aktierdarbs galvenajā lomā, filmas aktieris Dāvis Suhareckis nominēts kategorijā Labākais aktierdarbs galvenajā lomā. Uz uzvaru kategorijā Labākais aktierdarbs otrā plāna lomā pretendēs Gundars Āboliņš, Juozas Budraitis un Brigita Cmuntova.

Spēlfilma Dvēseļu putenis ieguvusi 11 nominācijas. Tā izvirzīta kategorijā Labākā pilnmetrāžas spēlfilma, filmas režisors un scenārija līdzautors Dzintars Dreibergs kopā ar Borisu Fruminu nominēti kategorijā Labākais scenārijs, Dreibergs nominēts arī kategorijā Labākā spēlfilmas režija.

Savukārt operators Valdis Celmiņš cīnīsies par uzvaru kategorijā Labākais operatora darbs spēlfilmā, filmas mākslinieks Juris Žukovskis izvirzīts kategorijā Labākais mākslinieka darbs, kostīmu māksliniece Sandra Sila nominēta kategorijā Labākais kostīmu mākslinieka darbs, grima māksliniece Dzintra Bijubena sacentīsies par uzvaru kategorijā Labākais grima mākslinieka darbs.

Kategorijā Labākā mūzika izvirzīta filmas skaņu celiņa komponiste Lolita Ritmanis, kategorijā Labākā skaņu režija lasāms skaņu režisora Aleksandra Vaicahovska vārds, filmas montāžas inženieris Gatis Belogrudovs sacentīsies par uzvaru kategorijā Labākā montāžas režija, savukārt filmas aktieris Oto Brantevics pretendē uz uzvaras lauriem kategorijā Labākais aktierdarbs galvenajā lomā.

Režisora Jevgeņija Paškēviča spēlfilma Ko zina Klusā Gerda saņēmusi deviņas nominācijas. Tā pretendē uz uzvaru kategorijā Labākā pilnmetrāžas spēlfilma, Paškēvičs nominēts kategorijā Labākā spēlfilmas režija. Filmas operators Andrejs Rudzāts izvirzīts kategorijā Labākais operatora darbs spēlfilmā, filmas mākslinieks Jurģis Krāsons sacentīsies par uzvaru kategorijā Labākais mākslinieka darbs.

Filmas Ko zina Klusā Gerda kostīmu māksliniece Keita pretendē uz uzvaru kategorijā Labākais kostīmu mākslinieka darbs, savukārt filmas grima māksliniece Ilze Trumpe nominēta kategorijā Labākais grima mākslinieka darbs. Skaņu režisors Anrijs Krenbergs izvirzīts kategorijā Labākā skaņu režija, bet filmas aktieri Gatis Gāga un Inese Pudža sacentīsies par uzvaru kategorijā Labākais aktierdarbs otrā plāna lomā.

Par labākās pilnmetrāžas dokumentālās filmas godu sacentīsies producentes Dzintras Gekas filma Katra diena simtgadē. Gadalaiki, producenta Gunta Trektera filma Klātbūtne un producenta Ivara Zviedra – Valkātājs.

Savukārt uz labākās īsmetrāžas dokumentālās filmas godu pretendē producenta Zviedra filma Afigenna, producenta Paula Dombrovska filma Mans mīļais Don, producentes Zanes Sietnieces un Latvijas Televīzijas filma Pārgājiens’44, kā arī producentes Lailas Pakalniņas filma Pirmais tilts.

Uz labākās animācijas filmas titulu pretendē producentes Līgas Gaisas filma Gulbju jaunava, producentu Tronda Jakobsena un Gunta Trektera filma Mans mīļākais karš, kā arī producenta Ulda Cekula filma Visi mani draugi ir miruši.

Kategorijā Labākā debijas filma nominēta režisora Aleksandra Okonova dainu kamermistērija Es, karā aiziedams…, režisora Reiņa Kalviņa filma Maiņa, režisores Andras Doršas filma Skaistai būt.

Par balvu kategorijā Labākā studentu filma sacentīsies režisores Alises Zariņas filma Divas strīpiņas, režisores Kates Rasas Ozolas Novirze, režisores Rūtas Znotiņas Sapņu pavasaris, režisora Georga Harija Āvas Suspensija Prima un režisora Kristapa Opincāna – Šambala.

Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma paziņošanas pasākumā sacīja: «Kino nozarei, tāpat kā daudzām citām nozarēm, šīs ir bijis un joprojām ir sarežģīts gads. Tomēr tas ir bijis un joprojām ir intensīvs laiks – jau no vasaras vidus atsākās aktīvs darbs filmēšanas laukumos. Jau nofilmētas vairākas spēlfilmas (Tizlenes, Mīlulis, Samuela ceļojums), sākta vairāku filmu (Mātes piens, Jumprava – lielais notikums) filmēšana.

Viņa arī norādīja, ka par spīti pandēmijai tiek īstenoti arī vairāki apjomīgi ārvalstu filmu projekti, kuros piedalās Latvijas profesionāļi. «Šādā sarežģītā gadā nozares sasniegumu, proti, filmu vērtējums, ir tikpat būtisks kā citus gadus un pat vēl būtiskāks. Katrai balvai – arī Lielajam Kristapam – ir potenciāls veicināt filmu atpazīstamību, kas ir īpaši nozīmīgi gadā, kad teju pusgadu nefunkcionēja kinoteātri.»

«Šis ir laiks, kad Latvijas kino nozarei ir nepieciešams skatītāju atbalsts – skatieties Latvijas filmas un jo īpaši Lielajam Kristapam nominētās filmas!»

Daļa no Lielā Kristapa filmu programmas – dokumentālās filmas – būs pieejama portālā www.filmas.lv bez maksas un visā Latvijā.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas