Vītols: pasts ar tradicionālo funkciju – vēstuļu sūtīšanu izdzīvot nespēs

Pēc Krājbankas kraha Latvijas Pasta norēķinu sistēmā reģistrējušies ap 15 000 jaunu klientu, vēl 5 000 cilvēku pieteikušies, kas vēlas pabalstus un pensijas saņemt mājās, norāda Latvijas Pasta direktors Aigars Vītols.

Vaicāts, vai šāds klientu pieplūdums neapdraud pastnieku drošību, Vītols intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atzina, ka pastnieka darbs ir nedaudz sarežģītāks, tam ir savādāki darba nosacījumi, taču kopumā tā nav no apdraudētākajām profesijām.

Piegādājam apmēram 160 000 pensiju, katru mēnesi pensiju piegāde samazinās par 1 000. Jaunajiem pensionāriem ir konti bankās, vecie izmirst. Pieskaitot klāt jaunos klientus, atgriežamies jūnija rādītāju līmenī, taču pensiju piegāde mājās lēnām sarūk, atklāja Vītols.

Viņš norādīja, ka uzņēmuma finanšu situācija stabilizējusies, šis gads varētu noslēgties ar nelielu peļņu.

Pastam jāmainās, ņemot vērā to, ka tradicionālajam pasta pakalpojumam – vēstulēm ir stabils kritums visā pasaulē, ap 10%. Pastam tas ir galvenais ienākumu avots, tāpēc ir jāiet laikam līdzi, jāmeklē alternatīvi ienākumu veidi. Sadzīves preču pārdošana ir viens no veidiem kā šo tīklu saglabāt rentablāku. Pastnieks var būt arī pirmo sadzīvei nepieciešamo preču piegādātājs, gūstot daļu ieņēmumu arī tur, izteicies Latvijas Pasta vadītājs, piebilstot, ka pasts ar tradicionālo funkciju izdzīvot nespēs.

Lai pastnieks sevi atpelnītu, viņam uz vienu gājienu jābūt noteiktam skaitam pasūtījumu. Vienas vēstules nogādāšana mājai, kura ir vienīgā piecu kilometru rādiusā, ir ļoti dārga.

Šobrīd netiek plānots mainīt tarifus, tie jau trīs gadus nav mainīti. Neskatoties uz to, ka Latvijas Pasts skaitās monopols, tirgū ir parādījušies alternatīvi varianti arī mūsu monopola daļā. Tāpēc nevaram pacelt cenas, lai tīkls būtu rentabls – mēs jau darbojamies konkurences apstākļos, tā Vītols.

Tāpat viņš atzina, ka cilvēki pēdējo divu mēnešu laikā bijuši aktīvi preses izdevumu abonētāji, pieaugums ir par 10%. Palicis decembris, kas parasti ir aktīvākais mēnesis. Ceram, ka abonētās preses apjoms būs vismaz tāds pats kā pērn. Lai arī cilvēku Latvijā kļūst mazāk, acīmredzot, viņu finanšu līdzekļi pieaug, secinājis Vītols.

Ref: 102.000.102.510