Patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai paredzēti ievērojami lielāki līdzekļi, nekā bijis nepieciešams, secina Valsts kontrolē (VK).
No 2016.gadā piešķirtajiem 7,29 miljoniem eiro izlietoti 5,58 miljoni eiro. Lielākā daļa tērēta atbilstoši rīcības plānā paredzētajiem mērķiem, bet ir arī neatbilstoši tēriņi. Ministru kabinetā līdz šim nav vērtēta rīcības plāna izpilde un sasniegtie rezultāti, uzver VK.
Rīcības plānu personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā Ministru kabinets atbalstīja 2015.gada nogalē, paredzot tā izpildei 2016. un 2017 gadam turpat 15 miljonu eiro Rīcības plānu paredzēts izpildīt līdz 2017.gada beigām, bet no 2018.gada līdzekļus paredzēts iekļaut ministriju budžeta bāzes izdevumos.
VK, veicot ikgadējo finanšu pārskatu revīziju ministrijās, īpaši pievērsusi uzmanību rīcības plāna izpildei piešķirto līdzekļu izlietojumam. Revīzijā konstatēts, ka Ministru kabinetā līdz šim nav vērtēta rīcības plāna izpilde un nav analizēti sasniegtie rezultāti. Rīcības plānam piešķirtie valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi lielākoties tērēti atbilstoši mērķiem. Tomēr to apmērs bijis nepieciešams ievērojami mazāks, nekā sākotnēji paredzēts.
«Rīcības plāna izpildei 2016.gadā līdzekļi gandrīz divu miljonu eiro apmērā nav bijuši nepieciešami. No piešķirtajiem 7,29 miljoniem eiro 1,02 miljons eiro jeb 14% atgriezti valsts budžetā, 698 tūkstoš eiro jeb 10% ar valdības lēmumu pārdalīti citiem mērķiem, bet 200,6 tūkstoš eiro jeb 3% izlietoti neatbilstoši,» BNN vēstā kontrolē.
VK ieskatā ir jāizvērtē rīcības plāna ietvaros veikto pasākumu rezultāti, atbilstoši pārskatot nākamajos gados piešķiramā finansējuma apmēru. Nebūtu pieļaujams, ka ministriju budžeta bāzes izdevumos tiek paredzēti līdzekļi, kas šim mērķim nav nepieciešami. Lai izvērtējums tiktu veikts, VK ar ierosinājumu ir vērsusies Ministru kabinetā.
No 2016.gadā izlietotajiem 5,58 miljoni eiro 12% jeb 646 tūkstoš eiro bijuši tiešie patvēruma meklētāju uzņemšanas un izmitināšanas izdevumi, kurus veido samaksa par medicīnas precēm, valodas apmācību un tulkošanu, kā arī līdzekļi uztura naudai un pabalstam. Lielākā daļa finansējuma jeb 73% izlietoti infrastruktūras attīstībai, palielinot patvēruma meklētāju un aizturēto ārzemnieku izmitināšanas iespējas. Savukārt 15% bijuši administratīvie izdevumi, kas ietver atlases vizītes Itālijā un Grieķijā, personu pārvietošanu uz Latviju, drošības un citus pasākumus.
«Infrastruktūras attīstībai piešķirtais finansējums izmantots esošo patvēruma meklētāju izmitināšanas centra Mucenieki telpu rekonstrukcijai un jaunu telpu izbūvei, kam iegādāta nepabeigta daudzdzīvokļu ēka Bundulīši. Rezultātā patvēruma meklētāju izmitināšanas iespējas Latvijā pieaugušas no 200 līdz 450 vietām, savukārt aizturēto ārzemnieku – no 84 līdz 168 vietām. Salīdzinot ar 2013.gadu, kad Valsts kontrole veica revīziju par patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā, ir arī paaugstināti patvēruma meklētāju uzturēšanās standarti. Izdevumu pieaugums galvenokārt veidojas uz katram patvēruma meklētājam izmaksājamās uztura naudas rēķina – iepriekšējo 2,15 eiro vietā tie šobrīd ir 3,00 eiro dienā,» uzsver VK pārstāvji.
Kontroles pārstāvji stāsta, ka rīcības plāna ietvaros 2016.gadā bija paredzēts paaugstināt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kapacitāti, izveidojot 16 jaunas darbavietas. Gada laikā patvēruma pieteikuma izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai vajadzīgais laiks ir samazinājies vidēji no 8 līdz 4,2 mēnešiem, kas lielā mērā saistīts ar to, ka pārvietoto personu identitāte jau ir noskaidrota pirms ierašanās Latvijā un vairumā gadījumu tiek pieņemts patvēruma meklētājam pozitīvs lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
«Patvēruma meklētāju skaita pieaugums gan nav bijis tik būtisks, kā plānots, tāpēc darbā tika pieņemti tikai seši jauni darbinieki. Līdz ar to izveidojās līdzekļu pārpalikums, ko bija iespēja izlietot citu darbinieku prēmēšanai un motivēšanai. Revidenti konstatējuši, ka no 16 jauno amata vietu izveidošanai paredzētajiem līdzekļiem atalgojums maksāts 59 personām, tā neatbilstoši izlietojot 200 612 eiro, turpina VK.
Kā atsevišķs rīcības virziens plānā tika paredzēta patvēruma meklētāju sociālekonomiskā iekļaušana. No šim mērķim kopumā izlietotajiem 562 tūkstoš eiro 68% jeb 381 tūkstoš eiro ir ES fondu līdzekļi. «Tie izmantoti atbalsta pasākumiem veiksmīgākai integrācijai, piemēram, 208 patvēruma meklētāji apguvuši latviešu valodas pamatus, 37 personas saņēmušas Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumus, 324 personām nodrošināti sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumi, 231 personai sniegti tulka/tulkošanas pakalpojumi.»
Kopumā uz Latviju 2016. gadā pārvietotas 169 personas, no kurām 80 bija nepilngadīgas. Noteiktie atlases kritēriji paredz, ka priekšroka tiek dota ģimenēm ar bērniem, personām ar vismaz vidējo izglītību un svešvalodu zināšanām, kā arī tiem, kas pauž skaidru piekrišanu pārvietošanai uz Latviju.
Ref:244.000.103.1283