Lai gan saskaņā ar tiesību normām valsts budžets ir līdzeklis valsts politikas īstenošanai ar finansiālām metodēm, budžeta politika faktiski tiek īstenota kā atsevišķa politika bez sasaistes ar valsts politikas mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem, secinājusi Valsts kontrole, veicot finanšu revīziju par Latvijas Republikas 2009.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem.
Pārskata gada fiskālās disciplīnas pasākumi nav devuši vēlamo rezultātu, kā arī ir pieļauta neefektīva un nelietderīga finanšu līdzekļu izlietošana, biznesa portālu BNN informēja Valsts kontroles vecākā referente Egita Diure.
Pagājušajā gadā valdība un finanšu ministrs vairākkārt lēma par fiskālās disciplīnas pasākumiem, tajā skaitā par vienādi matemātiskiem izdevumu samazinājumiem. Tā kā netika vērtētas budžeta institūciju jau uzņemtās saistības, pārskata gada laikā notika ievērojama līdzekļu pārdale starp budžeta programmām un apakšprogrammām, kā arī tika lemts par līdzekļu piešķīrumiem no resursiem neparedzētiem gadījumiem tādu izdevumu palielināšanai, kas bija jāsamazina vai jāierobežo (atlīdzībai, preču un pakalpojumu iegādei, pamatkapitāla veidošanai u.c.). Biznesa portāls BNN intervijā ar Valsts kontrolieri Ingūnu Sudrabu norāda, ka tā jau piecus mēnešus nav pabeigusi nevienu revīziju, kas ir ilgākais laika posms pēdējo piecu gadu laikā.
Tādējādi, lai gan faktiskais valsts konsolidētā budžeta deficīts 2009.gadā bija par 161.4 miljoniem latu mazāks, nekā sākotnēji plānots, piešķirot līdzekļus no budžeta apakšprogrammas neparedzētiem gadījumiem, tas ir palielināts par 69.0 miljoniem latu.
Kaut gan normatīvajos aktos ir noteikta atbildība par budžeta līdzekļu efektīvu, ekonomisku un lietderīgu izmantošanu, Valsts kontrole revīzijas ziņojumā norāda uz būtiskākajiem konstatējumiem no 2009.gada revīzijām par gadījumiem, kad iestādes, gan īstenojot projektus, gan nodrošinot pakalpojumus iedzīvotājiem, ir uzņēmušās nelietderīgas saistības.
Tā kā nav vienotu kritēriju valsts kapitāla atdeves noteikšanai un mērīšanai, nav iespējams gūt pārliecību par valsts un pašvaldību aktīvu 2 559.7 miljonu latu apmērā pārvaldības rezultātiem un par to, vai kapitālsabiedrības ir pārvaldītas pēc iespējas efektīvākā veidā un atbilstoši valsts interesēm.
Būtisku ietekmi uz valsts finansiālo stāvokli ir radījuši darījumi ar akciju sabiedrību Parex banka, kuru rezultātā ievērojami tika palielināts valsts ārējais parāds, jo 265.3 miljoni latu jeb 17% no Starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros saņemtajiem līdzekļiem ir izlietoti termiņnoguldījumiem bankā sindicēto kredītu atmaksai.
Valsts kontrole konstatējusi nepilnības ilgtermiņa ieguldījumu uzskaitē – tie uzrādīti vismaz par 221.1 miljoniem latu mazākā vērtībā, jo 19.0 miljoni latu ir uzrādīti apgrozāmo līdzekļu sastāvā un 202.1 miljons latu – zembilancē.
Kā būtiskāko ieteikumu Valsts kontrole atbildīgajām institūcijām izvirzīja valsts budžeta plānošanas un izpildes procesu sasaisti ar valsts politiku, tās mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Tas realizējams ar valsts budžeta likuma izstrādi vidējam termiņam, nostiprinot budžeta likumā ar paredzētajiem resursiem sasniedzamos rezultātus un paredzot stingru atskaitīšanos par sasniegtajiem rezultātiem. Jāveic arī pasākumi, lai nodrošinātu vienotas valsts cilvēkresursu politikas īstenošanu – pret cilvēkresursu vadības procesiem valsts pārvaldē kopumā un katrā institūcijā jānosaka mērāmi uzdevumi, kas ļautu vērtēt efektivitāti un darbības rezultātu. Savukārt valsts kapitāla atdeves veicināšanai jāizstrādā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politika, nosakot no kapitālsabiedrību darbības sagaidāmos rezultātus un valsts un pašvaldību ieguldījumu mērķi.