Atsevišķu locekļu nomaiņa brīvostu valdēs nepadarīs ostu pārvaldi profesionālāku, efektīvāku un atbildīgāku, uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Viņa aicina valdību nekavējoties veikt izmaiņas ostu pārvaldes regulējumā.
Latvijas ostu pārvaldības problēma jau ilgu laiku ir kā «karsts kartupelis», ko politiķi mētā no rokas rokā, veidojot darba grupas, piesaistot ekspertus un uzklausot speciālistus, taču nepieņemot nekādu risinājumu. Problēmu detalizēti pētījuši un ieteikumus snieguši gan Valsts kontroles revidenti, gan pašmāju, gan Pasaules Bankas eksperti, taču situācija nav uzlabojusies – Latvijas ostu pārvaldība joprojām ir pārlieku politizēta, necaurskatāma un neprofesionāla.
Valsts kontrole atgādina, ka jau 2013.gada sākumā, pēc revīzijas Rīgas brīvostas pārvaldē, valdība solīja, ka sakārtos atbilstošos normatīvos aktus, kas ļaus veikt brīvostu darbības kontroli un tiesiskuma nodrošināšanu. Pie šī jautājuma strādāja Pasaules Bankas (PB) eksperti, kuriem bija jāiesaka, kas un kā jādara, lai sakārtotu Latvijas ostu konkurētspēju un pārvaldību.
«Visu šo daudzo cilvēku paveiktais darbs un izlietotie resursi būs velti, ja valdība neķersies pie profesionālas un atbildīgas ostu pārvaldības normatīvā regulējuma izstrādes, kas iekļautu arī virkni profesionālo kritēriju, pēc kuriem izraugāmi valžu locekļi. Kā savā ziņojumā norāda Pasaules Bankas eksperti, ne mazāk svarīgi par izglītību un pieredzi ir precīzi noteikti darbības rezultatīvie rādītāji un atbildība par to neizpildīšanu,» norāda Valsts kontrole.
«Latvijas ostas ir būtiskas ne tikai valsts ekonomikai, bet arī drošībai, tāpēc to pārvaldībai šobrīd ir sevišķi liela nozīme. Savā apsveikumā valsts svētkos premjere Laimdota Straujuma atzina «…esam spiesti izkāpt no savas komforta zonas un apzināties pašreizējo ģeopolitisko situāciju…». Tieši tāpēc noteikta un izlēmīga rīcība ieilgušā ostu pārvaldes jautājuma sakārtošanā būtu labs pierādījums tam, ka valdībai patiesi rūp Latvijas drošība, labklājība un laimīga nākotne, nevis kārtējā «savējo» iebīdīšana «siltās vietiņās» pēc attiecīgajās ministrijās šobrīd pie varas esošo politiķu rekomendācijām,» norāda Valsts kontrole.
Jau rakstīts, ka VK revīzijā Rīgas brīvostas pārvaldes darbībā konstatēja gan normatīvajiem aktiem neatbilstošu un nepamatotu līdzekļu tērēšanu, gan nolaidīgu rīcību, kā rezultātā radušies zaudējumi, negūtie ieņēmumi. Laika periodā no 2009. līdz 2011.gadam Rīgas brīvostā ir bijuši nelietderīgi un nelikumīgi tēriņi vairāk nekā 58,33 miljonu eiro apmērā.
Revīzija veikta par 2009.-2011.gadu. Rīgas brīvostas pārvaldei sniegti vairāk nekā 20 ieteikumi efektīvākai un atklātākai līdzekļu izmantošanai, kā arī vienlīdzīgai un taisnīgai attieksmei pret komersantiem.
Kā vēstīts, Pasaules Bankas eksperti, pērn novembrī prezentējot ziņojumu «Pārskats par ostu sektoru Latvijā: Konkurētspēja un pārvaldība», secināja, ka Latvijas ostām nav izdevies piesaistīt kravas ar augstāku pievienoto vērtību, nav izdevies pietiekami uzlabot kopējās loģistikas ķēdes darbību, tāpat efektīvāka varētu būt investīciju politika ostās.
Tāpat ziņots par vairākkārtējiem mēģinājumiem gāzt Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu. BNN jau rakstīja, ka to kūrē viens no Krievu salas potenciālajiem nomniekiem – stividorkompānija Riga Coal Terminal, kuras valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans ir tuvu stāvoša persona smagos noziegumos apsūdzētajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Tā, piemēram, viņš iepriekš bijis amatos dažādos ar Lembergu saistītos uzņēmumos – viņa bērniem pastarpināti piederošajā biodegvielas ražotājā Bio-Venta un a/s Latvijas kuģniecība laikā, kad to kontrolēja oligarhs.
Ref: 102.000.102.8665