Pēc Valsts kontroles (VK) revīzijas par valsts budžeta izpildi un pašvaldību līdzekļiem nav skaidrības par to, kā izlietoti vai uzskaitīti 11 miljardi eiro, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma otrdien, 1.oktobrī, pastāstījusi VK padomes locekle Zita Zariņa.
11 miljardi ietver gan valsts budžetā, gan bilancē esošo līdzekļus un VK nav izdevies pārliecināties par to izlietojumu vai uzskaiti, informēja Zariņa.
Tāpat atklāts, ka aptuveni 30% no attīstībai atvēlētajiem līdzekļiem netiek izmantoti sākotnējiem mērķiem un paliek pašu resoru pārziņā. Tad tie var šo naudu izlietot mērķiem, kas nemaz nav saistīti ar attīstību, skaidroja VK pārstāve.
«Mēs uzskatām, ka sistēmai jābūt godīgai. Ja mēs pieprasām desmit reizes vairāk naudas vai mums vajag desmit reizes vairāk naudas, nekā mēs varam atļauties konkrētā gadā atlicināt attīstības izdevumiem, tad naudai, kas netiek izmantota mērķiem, būtu jāatgriežas «kastītē»,» uzsvēra Zariņa.
Viņa ierosināja, ka šādā gadījumā var vismaz ieviest «starpkastīti», kur nonāk neiztērētās summas, kas pēc tam tiek pārdalītas citām vajadzībām.
Zariņa norādīja, ka VK valsts un pašvaldību līdzekļu uzskaitē nav atklājusi jaunas problēmas, taču ir palielinājušies to apjomi, par spīti iepriekšējās šāda veida revīzijās sniegtajiem ieteikumiem, kā novērts nepilnības.
Lasiet arī: Medijs: Nepārdomātos projektos pašvaldībās 3 gados 9 peldbaseini; Ventspils neatpaliek
VK Zemkopības ministrijā (ZM) atklājusi nepilnības pazemes un bioloģisko aktīvu uzskaitē. Arī pašā ministrijā atzīst, ka līdzšinējā uzskaite ir nepilnīgā, tomēr VK ir šaubas par aktīvu apjomu vērtību, pastāstīja Zariņa. VK par šo jautājumu uzsākusi jaunu revīziju.
Viņa arī nenoliedza, ka revīzijā saistībā ar deputātu atalgojumu ir atklājušās vairākas problēmas, ar kurām VK tad vērsusies pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Zariņa uzsvēra, ka par ļaunprātību var runāt tikai tad, ja tam ir pierādījumi.